Kultūras ministrija rosina grozīt sabiedrisko pasākumu drošības likumu ārkārtas brīdinājumu dēļ
Kultūras ministrija sagatavojusi grozījumus Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz pienākumu pasākuma organizatoram neuzsākt vai pārtraukt pasākumu pēc agrinā brīdinājuma saņemšanas, kā arī nosaka gadījumus, kad organizētājs nav tiesīgs atgriezt pilnu biļetes cenu.

Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi priekšlikumus izmaiņām Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Grozījumi paredz, ka pasākuma organizatoram ir pienākums neuzsākt vai pārtraukt publisku pasākumu, ja saņemts agrinās brīdināšanas paziņojums. Tāpat tiek precizēti apstākļi, kādos organizators var neatmaksāt pilnu biļetes cenu.
Jaunās normas mērķis ir uzlabot sabiedrības drošību, saskaņojot pasākumu norisi ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu. Pašlaik spēkā esošais likums nenosaka skaidru rīcību, ja tiek izsludināts brīdinājums par iespējamiem draudiem. KM uzskata, ka šāda regulējuma trūkums var radīt neskaidrības organizatoriem un apdraudēt dalībnieku drošību.
Paredzams, ka grozījumi nonāks valdībā un pēc tam Saeimā. To pieņemšanas gadījumā organizatoriem būs jāpielāgo savi rīcības plāni un jāizstrādā skaidrāka kompensācijas politika gadījumos, kad pasākums tiek atcelts vai pārtraukts drošības apsvērumu dēļ. Kultūras ministrija aicina sabiedrību un nozares pārstāvjus izteikt savus iebildumus un priekšlikumus par izmaiņām.

/nginx/o/2026/06/21/17734389t1h89a9.jpg)
