Kultūrpētniece: lasīšanas paradumu izzušana apdraud sabiedrības spēju domāt

Igaunijas kultūrpētniece un rakstniece Maarja Vaino portālam ERR News pauž bažas par to, ka lasīšanas paradumi sabiedrībā strauji pasliktinās, un šī tendence var ilgtermiņā novest pie sabiedrības, kas vairs nespēj tikt galā pati ar sevi.

Vaino norāda, ka romantiskais priekšstats par vasaras dienu ar grāmatu rokā mūsdienās vairāk atgādina pasaku — realitātē cilvēki, arī vecāki, kas sūdzas par bērniem uzdoto obligāto vasaras lasīšanu, paši lielāko daļu laika pavada, lūkojoties telefonos. To apstiprina vairāki pētījumi, tostarp šopavasar veikta lasīšanas paradumu aptauja.

Izklaide nomaina padziļinātu domāšanu

Pēc autores domām, problēma nav pati izklaides literatūra — arī viņa pati vasarās lasa kriminālromānus. Tomēr līdzās vieglākai lasāmvielai sabiedrībā jāsaglabājas arī prasmei uztvert sarežģītus, daudzslāņainus tekstus. Straujš saturs televīzijas seriālos, kas pastāvīgi izmanto atskatus, un sociālie tīkli, piemēram, TikTok, ir pieraduši smadzenes pie sadrumstalotas uzmanības un ātras aizmiršanas.

Sekas: uzmanības un empātijas trūkums

Vaino uzsver, ka nopietnas literatūras lasīšana trenē uzmanību, atmiņu, koncentrēšanās spēju, pacietību un plašu emociju spektru. Pētījumi liecina, ka daiļliteratūras lasītāji labāk tiek galā ar empātijas uzdevumiem un spēj precīzāk nolasīt citu cilvēku emocijas no sejas izteiksmes nekā tie, kas lasa tikai literatūru ar faktu izklāstu.

Sabiedrībā, kur nopietna literatūra tiek atmesta, pēc pētnieku domām, jau redzamas sekas — sadrumstalota uzmanība, īsa atmiņa, patiesības izkropļošana, vēstures aizmiršana un diskusijas, kas pārtop saukļu kliegšanā. Jaunieši bez atmiņas, koncentrēšanās un empātijas spējām kļūst viegli manipulējami, un autoritāri režīmi vēsturiski to izmantojuši, ierobežojot piekļuvi grāmatām.

Vaino aicina vecākus, kas uzskata obligāto vasaras lasīšanu par bērnu spīdzināšanu, paši ķerties pie prasīgāka teksta kopā ar bērnu, jo nākotni lielā mērā nosaka tas, ko sabiedrība turpina lasīt.