Kur nonāk pensiju 2. līmeņa uzkrājums, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma
Vairāk nekā puse pensiju 2. līmeņa dalībnieku nav noteikuši, kas notiks ar viņu uzkrājumu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma, tāpēc tas automātiski nonāk valsts budžetā. Likums ļauj izvēlēties arī citus variantus, un ekspertu ieteikums – izvēli laiku pa laikam pārskatīt.
Valsts fondēto pensiju likums dod iespēju katram pensiju 2. līmeņa dalībniekam pašam lemt, kas notiks ar uzkrāto kapitālu, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas. Ja izvēle netiek izdarīta, nauda automātiski nonāk valsts pensiju speciālajā budžetā.
Pastāv trīs iespējas: novirzīt uzkrājumu valsts budžetam, pievienot to citas personas pensiju kapitālam vai nodot mantošanai vispārējā Civillikuma kārtībā. Katram variantam ir savas nianses. Ja kapitālu ieskaita valstij, tas var nedaudz palielināt apgādnieka zaudējuma pensiju tiem, kam ir apgādājami. Pievienojot uzkrājumu citai personai, tas nav izmaksājams uzreiz – summa vienkārši palielina saņēmēja topošo pensiju, un tā jābūt personai, kura pati ir 2. līmeņa dalībniece.
Mantošana un tās nosacījumi
Nododot uzkrājumu mantošanai, to var saņemt gan pēc likuma noteiktie mantinieki, gan testamentā norādīta persona. Mantinieks var izvēlēties naudu saņemt kontā (tad tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un iespējamie parādi) vai pievienot to savam pensiju kapitālam. Ja mantinieku ir vairāki, uzkrājums tiek sadalīts atbilstoši mantojuma apliecībai. Visos gadījumos 20% no kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada beigām, tomēr nonāk valsts budžetā.
Eksperti iesaka izvēli pielāgot dzīves situācijai – piemēram, ja nav apgādājamo, izdevīgāk izvēlēties mantošanu, savukārt ģimenēm ar maziem bērniem var būt izdevīgāka izvēle par labu valsts budžetam, jo tā palielina iespējamo apgādnieka zaudējuma pensiju. Tuvojoties pensijas vecumam, var apsvērt uzkrājuma pievienošanu dzīvesbiedra kapitālam.
Iesniegumu par izvēli var iesniegt VSAA klātienē, elektroniski vai portālā Latvija.lv, un to jebkurā laikā var mainīt. Bankas pārstāvji norāda, ka sabiedrībā valda vairāki maldīgi priekšstati, tostarp uzskats, ka uzkrājums automātiski nonāk ģimenei vai ka to var novēlēt tikai radiniekam. Pēc VSAA datiem uz šā gada jūliju no 1,31 miljona dalībnieku izvēli bijuši izdarījuši 43,9%, no kuriem lielākā daļa izvēlējušies mantošanu Civillikuma kārtībā.
