Kušnera ierosinātais Eiropas drošības plāns Eiropā izraisa skepsi
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas neskaidrais priekšlikums par jaunu Eiropas drošības kārtību ar Krieviju izraisījis šaubas Eiropas galvaspilsētās. Tās baidās, ka kontinents tiks atstūmts malā un Kremlis kļūs pārdrošāks.
Eiropas valstis skeptiski uzņem ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ierosināto jauno drošības vienošanos visai Eiropai, kas paredzētu arī Krieviju. Briselē darbojošies diplomāti un amatpersonas baidās, ka šāda iniciatīva var atstumt Eiropu no lēmumu pieņemšanas un iedrošināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Priekšlikums parādās brīdī, kad Tramps pastiprina spiedienu uz Ukrainu un ASV mēģina atjaunot ilgstoši iesaldētās sarunas par Krievijas pilna mēroga kara beigšanu.
Ko piedāvā ASV
Tramps ceturtdienas vakarā pēc tikšanās ar Putina sūtni Kirilu Dmitrijevu runāja par „lielu, skaistu vienošanos”, kas, viņaprāt, varētu skart ne tikai Ukrainu, bet pat visu Eiropu. Trampa znots un sūtnis Džareds Kušners nosauca piecus mērķus: pastāvīgas drošības konsultācijas, uzticamu komunikāciju krīzēs, lielāku militāro pārredzamību, abpusējus pasākumus eskalācijas riska mazināšanai un ilgtspējīgu ietvaru Eiropas drošībai un stabilitātei.
Trīs NATO diplomāti norāda, ka sabiedrotie par plāniem iepriekš netika informēti. Kāds NATO diplomāts atzina, ka Kušnera domas ir diezgan neskaidras, un norādīja, ka Maskava jebkādas sarunas par nākotnes drošības arhitektūru izmantotu, lai leģitimizētu savus argumentus. Kāda vecākā Eiropas amatpersona sacīja, ka formāli piedāvājumā nav ko iebilst, taču zināms, ka aiz tā slēpjas kas cits.
Eiropas atbilde
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa piektdien uzsvēra, ka Eiropā jau pastāv drošības arhitektūra, kurā savas lomas pilda NATO un Eiropas Savienība, un Ukraina jāiekļauj tajā. Viņa atgādināja, ka Krievija pārkāpj līgumus, uz kuriem šī sistēma balstās, un ka Putinam nav veto tiesību Eiropas drošības jautājumos.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pēc astoņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tikšanās pieprasīja, lai Eiropai būtu vieta sarunu galdā. Polijas premjerministrs Donalds Tusks aicināja būt piesardzīgiem attiecībā uz Krievijas patiesajiem nodomiem.
Vācijas kancleres Frīdriha Merca pārstāvis Štefans Kornēliuss minēja jaunu steidzamības sajūtu pēc ASV starpposma vēlēšanām. Jautājums tiks izskatīts ES līderu neformālajā tikšanās reizē Dublinā nākamnedēļ. Savukārt 10.–11. novembrī Abu Dabī paredzētas ASV starpniecībā notiekošas darba līmeņa sarunas ar Ukrainu un Krieviju.
Daļa sabiedroto baidās, ka ASV iniciatīvu var sasaistīt ar decembrī gaidāmo savu karaspēka klātbūtnes pārskatīšanu Eiropā.
