Kušners un Vitkofs pirmo reizi ierodas Kijevā, turpinot miera sarunas
ASV sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs svētdien Kijevā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc sarunām ar Vladimiru Putinu Maskavā, kas neatnesa izšķirošu progresu. Puses turpina meklēt vienošanos, savukārt frontē un ar tālā darbības rādiusa triecieniem karadarbība turpinās.
ASV prezidenta Donalda Trampa miera sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs svētdien Kijevā ieradās uz pirmo tikšanos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ieņemot sūtņa amatu. Iepriekš, sestdien, viņi Maskavā trīs stundas sarunājās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču izrāviens sarunās, šķiet, netika panākts.
Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs sestdienas tikšanos nosauca par "ļoti noderīgu", bet Baltā nama pārstāvis aģentūrai Reuters teica, ka nākamie soļi tikšot paziņoti tuvāko nedēļu laikā. Tramps piektdien mājienoja, ka ASV rīcībā ir jauns priekšlikums, taču sīkāk to nekomentēja.
Kijevā sūtnes tikās ar Zelenski un citiem augstākajiem Ukrainas amatpersonām. Pēc aptuveni trīs stundas ilgām pirmajām sarunām, kurās ietilpa arī darba pusdienas, Vitkofs žurnālistiem sacīja, ka process ir "būtisks, svarīgs" un ka viņi ir iedrošināti. Zelenskis paziņoja, ka svētdien vēlāk paredzētas papildu sarunas, kurās piedalīsies arī Eiropas pārstāvji — Kijevā jau bija ieradušies Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki. Zelenskis uzsvēra, ka nepieciešamas drošības garantijas un cienīgs pēckara miers, piebilstot, ka Ukrainas priekšlikumi jau ir sagatavoti.
Piesardzīgs optimisms
Kijevas iedzīvotāji, kuru pilsēta pēdējās nedēļās piedzīvojusi smagus apstrīkumus, pauda piesardzīgu cerību uz mieru. Iepriekšējās sarunu kārtās puses palikušas tālu viena no otras galvenajos jautājumos, tostarp par Donbasa reģiona nākotni — Krievija pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no tur kontrolētajām pilsētām, ko Kijeva atsakās darīt.
Īslaicīgs triecienu pārtraukums
Lai gan frontes līnija paliek gandrīz nemainīga, abas puses pēdējās nedēļās pastiprinājušas tālā darbības rādiusa gaisa triecienus. Krievija divas nedēļas pēc kārtas ar raķetēm un dronu triecieniem apstrīkojusi Kijevu, tostarp piektdien uzbrūkot Ukrainas Drošības dienesta ēkai. Kremlis paziņojis, ka pārtrauks triecienus pret Kijevu līdz pirmdienai, bet Zelenskis solījis, ka Ukraina pārtrauks triecienus pret Maskavu. Tomēr gar 1200 kilometrus garo fronti kaujas turpinājās, un sestdien Krievija apstrīkoja arī citas Ukrainas pilsētas. Ukraina savukārt svētdien paziņoja, ka nakts laikā ap 480 kilometru attālumā Krievijas iekšienē trāpījusi Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai, izraisot ugunsgrēku.
