Labākie Ida-Virumaa absolventi plāno atgriezties dzimtajā reģionā par skolotājiem

Prezidents Alars Kariss un izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa Tallinas Kadriorgas Rožu dārzā sveica labākos Igaunijas absolventus. Uzaicinājumu saņēma ne tikai izcili mācību sasniegumu dēļ, bet arī par aktīvu sabiedrisko darbību vai personīgiem panākumiem. Starp godinātajiem bija arī Ida-Virumaa reģiona absolventi.

Daudzi no viņiem izlēmuši saistīt savu nākotni ar pedagoģiju un plāno atgriezties dzimtajā reģionā, kur skolotāju trūkums ir īpaši akūts. "Nākotnē vēlos kļūt par matemātikas skolotāju. Gribētu atgriezties Ida-Virumaā un sniegt kvalitatīvu izglītību. Manā pieredzē matemātikā ne viss bija apmierinoši – kā mums mācīja. Skolotāji bieži mainījās valodas kategoriju un valodas zināšanu trūkuma dēļ. Man jau ir vajadzīgā kategorija, tāpēc domāju, ka spēšu dot ieguldījumu," stāstīja Narvs ģimnāzijas absolvente Elmira Rafijeva.

Arī Tartu Universitātes Narvs koledžas absolvents Germans Kabančuks savu karjeru redz kā skolotājs Ida-Virumaā. "Jo esmu šeit dzimis un audzis. Esmu šeit mācījies un redzu, ka šeit trūkst skolotāju, īpaši kvalificētu," viņš uzsvēra.

Tomēr motivācijas joprojām nav pietiekami. Pēc prezidenta Alara Karisa teiktā, jauniešiem, kuriem igauņu valoda nav dzimtā, jāpieliek vairāk pūļu, lai veidotu karjeru. "Diemžēl šodien tā ir, to apstiprina arī statistika. Tāpēc ir svarīgi apgūt igauņu valodu, lai būtu vienlīdzīgas iespējas. Pati igauņu valoda nav tik sarežģīta. Bet es saprotu, ka Ida-Virumaā vide neveicina valodas apguvi, jo apkārt galvenokārt runā krieviski. Pēc pamatskolas varētu izveidot sava veida valodas pārtraukumu – vienu gadu rūpīgi mācīties valodu. Gada laikā cilvēks parasti to apgūst, un tad turpināt ģimnāzijā vai profesionālajā izglītībā," intervijā "Aktuālajai kamerai" sacīja Kariss.