Laila Zālīte ziedo aknu daļu svešai meitenītei, riskējot ar savu dzīvību
40 gadu jubilejā Laila Zālīte nolēma kļūt par aknu donoru nepazīstamai meitenītei, saskaroties gan ar atbalstu, gan kritiku, kā arī ar rehabilitācijas izmaksām, ko Latvijā nesedz valsts.

Šogad savu 40. dzimšanas dienu svinējusī Laila Zālīte izlēma veikt neparastu soli – ziedot daļu savu aknu, lai glābtu svešas meitenes dzīvību. Viņa šo iespēju uztvēra kā dāvanu nozīmīgajā jubilejā.
Mēnesi pirms lidojuma uz Vāciju Laila iepazinās ar savu tagadējo pavadoni, kurš bez vilcināšanās devās līdzi. "Viņš vienkārši teica, ka dosies man līdzi," stāsta Laila. "Piekritu, domājot, ka viņš palīdzēs atgriezties, jo nevarēšu celt smagumus. Tagad esmu bezgala pateicīga – meitenītes vecāki varēja pilnībā veltīties savam bērnam, un man bija kāds, kas redzēja, cik slikti jutos pēc operācijas, un saprata, ka tā nav izlikšanās." Viņu kopīgais piedzīvojums, kurā pavadonis rādīja Hamburgas skaistākās vietas, kļuvis par īpašu attiecību sākumu.
Lailai ir dēls Regnārs, kurš katru dienu sazinājās ar māti videozvanā un interesējās par visu – no plāksteriem līdz caurulītēm. Tieši dēla dēļ viņa saņēmusi arī nosodošus komentārus. "Man teica, ka esmu egoiste, riskējot ar dzīvību, jo man taču ir dēls. Atbildēju, ka viņam viss būs kārtībā – viņam ir tētis, omas, opi. Bet meitenīte nomirtu bez donora." Šis notikums palīdzējis pārvērtēt draugu loku – daļa, kas notikumu nosauca par "figņu", no tā izkritusi.
Laila norāda uz vēl vienu problēmu – visi rehabilitācijas pasākumi, piemēram, ūdens vingrošana, masāžas un fizikālās procedūras, jāapmaksā pašam, jo Latvijā nav izstrādātas programmas dzīvajiem donoriem. "Parasti donors ir tuvinieks, un vecāki koncentrējas uz bērnu, nevis uz savu atlabšanu. Bet tas nav pareizi." Laila saņēmusi cerīgu atbildi, ka nākotnē, iespējams, kaut kas mainīsies tieši dzīvo donoru atbalstam.
/nginx/o/2026/07/19/17793132t1h5c6c.jpg)
/nginx/o/2021/01/07/13564414t1h5ea9.jpg)
/nginx/o/2024/07/15/16224363t1h3c6b.jpg)