"Laimīgie": Edmunda Jansona jaunā animācijas filma ved skatītājus Venecuēlas džungļos

Animācijas režisors Edmunds Jansons, kurš pirms septiņiem gadiem kopā ar mākslinieci Elīnu Brasliņu radīja filmu "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", nu piedāvā jaunu pilnmetrāžas darbu "Laimīgie". Filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja prestižajā Ansī animācijas festivālā programmā "Annecy Presents", un tā tapusi kā Latvijas, Polijas un Čehijas kopražojums.

Par ko ir filma

Stāsta centrā ir deviņus gadus vecā Elizabete jeb Zizī, kuru mamma skolas brīvlaikā aizved no Karakasas uz Orhideju salu pie tēva un mazā brāļa Leo. Ģimenes izpratne par izklaidi ietver dabu un ekspedīcijas, kaut meitene labprātāk paliktu pilsētā ar draudzenēm. Kad brālis Leo dodas savā ekspedīcijā, Elizabetei nākas viņu meklēt, atklājot džungļu pasauli un tajā mītošu neparastu, pūkainu radījumu.

Iedvesmas avots

Filmas pamatā ir rakstnieces Luīzes Pastores grāmata "Laimes bērni", kas balstīta uz leģendārā latviešu dēkaiņa Aleksandra Laimes dzīvesstāstu Venecuēlas džungļos. Tomēr Jansonu vairāk interesējis nevis paša Laimes piedzīvojumu mīts, bet jautājums, kā šādā vidē justos bērni – tāpēc filmā Laimes vārds pat netiek minēts, saglabāti tikai atsevišķi fakti un nostāsti.

Vizuālais risinājums

Atšķirībā no populārās 3D telpiskās animācijas, "Laimīgie" veidota 2D digitālajā tehnikā, izmantojot programmu "Moho". Par vienu no iedvesmas avotiem režisors minējis franču gleznotāju Anri Ruso, kas savus eksotiskos džungļus glezloja, paļaujoties uz iztēli, nevis reālu pieredzi – līdzīga pieeja jūtama arī filmas vizuālajā stilā.

Filma primāri paredzēta aptuveni piecus līdz deviņus gadus veciem bērniem un piedāvā tradicionālāku, dramaturģiski vienkāršāku piedzīvojumu stāstu, salīdzinot ar citiem pēdējo gadu ievērojamiem latviešu animācijas darbiem, tostarp Ginta Zilbaloža "Straumi".