Lasīšanas retrīti: jauna atpūtas tendence ceļotājiem, kuri vēlas tikai lasīt
Ceļotāju vidū izplatās lasīšanas retrīti – atvaļinājums, kura galvenā nodarbe ir grāmatu lasīšana mierīgā vidē. Tos var organizēt pašrocīgi vai izvēlēties grupu ceļojumu.
Ceļošanā aizvien populārāki kļūst lasīšanas retrīti – atpūtas braucieni, kuru galvenais saturs ir grāmatas, miers un spēku atgūšana. Saskaņā ar izdevumā „Real Simple” publicēto materiālu šāda atpūta piesaista cilvēkus, kurus nogurdina darbs, pienākumi un nepārtraukta informācijas plūsma. Atšķirībā no tradicionālajiem labsajūtas retrītiem, kur bieži ir joga, meditācija un stingrāks nodarbību grafiks, šeit uzmanība pievērsta lasīšanai.
Atpūta bez pienākuma būt produktīvam
Psihoterapeite Hetere Rafanello norāda, ka mūsdienās daudzi cilvēki ir pārslogoti ar ekrāniem, saspringtiem grafikiem un ikdienas rūpēm. Viņasprāt, lasīšanas retrīts var noderēt tiem, kam vajadzīga pauze, bet kuri pat atpūtu mēdz uztvert kā uzdevumu. Lasīšana palīdz pievērsties vienai lietai, nomierināt prātu un uz brīdi atsvabināties no ikdienas raizēm, turklāt nav jāievēro grafiks vai jāsasniedz rezultāts.
Vienatnē vai grupā
Retrītu var noorganizēt pats, piemēram, izīrējot namiņu pie ezera vai mežā un paņemot līdzi sen gaidītas grāmatas. Pastāv arī grupu ceļojumi, kuru programmā var būt grāmatnīcu apmeklējumi, kopīgas diskusijas un literatūras iedvesmotas maltītes, vienlaikus atstājot laiku lasīšanai savā tempā. Ceļojumu organizatore Keila Janahovska uzsver, ka kopīgas intereses rada dabisku sarunu tematu, tāpēc ir vieglāk iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Galamērķi var pieskaņot lasāmajam: Sallijas Rūnijas romānu lasītājiem der Īrija, bet Stīvena Kinga darbu cienītājiem – ASV Meinas štats. Nav obligāti jābrauc tālu, arī nedēļas nogale lauku mājā vai nelielā viesu namā var kalpot kā retrīts.
Kā sagatavoties
Autore un grāmatu konsultante Steisija Enisa iesaka līdzi ņemt gan daiļliteratūru, gan dokumentālus darbus, lai varētu izvēlēties pēc noskaņojuma. Lasāmo grāmatu saraksts var palīdzēt, taču tam nevajadzētu kļūt par vēl vienu pienākumu. Ja grāmata neaizrauj, nav jāspiež sevi to pabeigt; pati Enisa pāriet pie citas, ja stāsts līdz 50. lappusei nav ieinteresējis.
