Lasītājs dalās pieredzē par kāpienu Monblānā: bīstamais kuluārs gandrīz kļuvis liktenīgs
Latvijas lasītājs Arturs Rubenis LA.LV stāsta par kāpienu Monblānā, kur bīstamajā kuluārā viņš kopā ar dēlu piedzīvoja akmeņu krišanu un spēcīgu vētru.
Pēdējā laikā arvien biežāk izskan ziņas par traģiskiem negadījumiem kalnos. Uz šī fona LA.LV lasītājs Arturs Rubenis dalījies personīgajā pieredzē, kā ar dēlu Gati un draugiem kāpis Eiropas augstākajā virsotnē Monblānā.
Rubenis apraksta, ka aptuveni 3200 metru augstumā grupa vērojusi nākamo maršrutu – stāvas brūnas klintis, uz kurām ved kuluārs. Šī vieta esot nepatīkama un bīstama, jo tajā krīt akmeņi. Kuluāru parasti šķērso agri no rīta, kamēr kalns vēl nav atmodies, bet grupa to darījusi vēlu, tāpēc akmeņi jau sākuši krist.
Kamēr viņi kāpuši, kāds brīdinājis, ka veļas akmeņi. Divi alpīnisti otrā pusē sastinga, bet pēc brīdinājuma paguva aizbēgt. Milzīgs akmens bluķis triecās tieši vietā, kur viņi tikko stāvējuši. Gati tas ļoti interesējis, bet Arturs bijis satraukts.
Naktī teltī sākusies spēcīga vētra. Vējš raustījis telti, liekti lokus, un šķitis, ka telti var aiznest bezdibenī. Arturs lūdzis Dievu un savu mirušo māti pēc palīdzības, lai nākamajā dienā varētu uzkāpt virsotnē. Nakts beigusies, un telts izturējusi.
Lejupceļā atkal bijusi jāšķērso kuluārs. Arturs un Gatis gājuši kopā, nevis piesprādzējušies pie troses, jo viņš negribējis redzēt dēlu iet bojā. Viņi veiksmīgi tikuši pāri.
Vietā, kur kuluārs atrodas, ir piemiņas plāksnes bojā gājušajiem. Lasot Šamonī tūrisma informācijā paņemtu avīzi, Rubenis uzzinājis, ka kuluārs tiek dēvēts par 'nāves kuluāru' – nemitīgas akmeņu krišanas dēļ. Kāds franču jauneklis aprakstījis, ka viņiem turpat nokrituši akmeņi, un viņš redzējis asins piles sniegā, liecinot, ka citiem bijis mazāk laimīgs iznākums.
