Latgaliski izdota jauna Misale – prieks par tulkojumu, bet vēl ir ko pilnveidot

Šopavasar pirmo reizi vēsturē izdota katoļu Svētās Mises grāmata jeb Misale latgaliešu rakstu valodā. Tas nozīmē, ka turpmāk visiem priesteriem Latgalē dievkalpojumi jāvada pēc viena vienota teksta – līdz šim katrs priesteris liturģiskos tekstus no latviešu literārās valodas latgaliski tulkoja pēc saviem ieskatiem, tāpēc teksti dažādās draudzēs nedaudz atšķīrās.

Jaunā Misale tapusi pēc tam, kad pagājušogad vasarā tika izdots arī jauns Misales tulkojums latviešu literārajā valodā. Pirmā latviešu valodas Misale izdota tikai atmodas laikā, 1987. gadā, un kopš tā laika vairākkārt pilnveidota. Par nepieciešamību pēc jauna tulkojuma, kā skaidro Kurzemes Romas katoļu bīskapijas pārstāvji, liecina gan palielinājies svētku un svēto skaits liturģiskajā kalendārā, gan tas, ka iepriekšējie tulkojumi ne vienmēr precīzi atbilda oriģinālajam latīņu tekstam.

Tulkošanas process un jauna lūgšanu grāmata

Pēc Ludzas katoļu draudzes prāvesta Jākuba Rodiona Doļas teiktā, tulkojot Misali jebkurā valodā, jāievēro Vatikāna apstiprinātais oriģinālais latīņu paraugizdevums "Editio typica" – šobrīd spēkā ir tā trešā versija, kas izdota 2000. gadu sākumā. Par Misales izdošanu Latgalē bija atbildīgs bīskaps Jānis Bulis. Kopā ar Misali 2025. gadā izdota arī jauna lūgšanu grāmata "Tyvuok pi Dīva", kas pielāgota jaunajiem liturģiskajiem tekstiem un, tāpat kā Misale, saglabā 1929. gadā ieviesto veco ortogrāfiju.

Jaunās Misales lietošana draudzēs kļuva obligāta no 2025. gada 17. augusta līdz 30. novembrim, un pāreja daļai ticīgo nav bijusi vienkārša, jo iepriekšējie teksti bija labi iegaumēti. Valodniece Anna Stafecka norāda, ka pretestība pret izmaiņām baznīcas valodā vēsturiski nav retums – līdzīgi tas bijis arī 20. gadsimta rakstības reformu laikā.

Vērtējums un kritika

Stafecka kopumā vērtē tulkojumu pozitīvi, tomēr norāda uz vairākiem trūkumiem – daudzviet lietoti latviešu literārās valodas paraugi, nevis īsti latgaliski vārdi, kā arī vārda "labvēlīgi" pārmērīga un ne vienmēr pamatota lietošana. Arī prāvests Doļa atzīst, ka izmaiņas skārušas pat pazīstamākās lūgšanas, tostarp "Tēvs mūsu", un ka ideāla tulkojuma nav – process prasījis daudz interpretācijas, jo daudzi liturģiskie izteicieni no latīņu valodas nav burtiski tulkojami. Viņš aicina uz izmaiņām raudzīties pozitīvi, uzsverot, ka svarīgi ir sasniegts vienots teksts visai Latgalei.