Latvānis un lietus: Cēsu novadā izveidojies strīds par nenopļautu invazīvo augu
Cēsu novadā kādai zemes īpašniecei radies konflikts ar pašvaldību, jo ilgstošu lietavu dēļ viņa nespēja ar traktoru nopļaut savā pļavā izaugušos Sosnovska latvāņus.
Sosnovska latvānis ir viens no bīstamākajiem invazīvajiem augiem Latvijā — tas var izraisīt smagus ādas apdegumus un strauji izplatās, ja to neierobežo. Zemes īpašniekiem ir pienākums šo augu apkarot savā teritorijā, un, ja tas netiek darīts, sekas var būt ne tikai vides, bet arī finansiālas.
Šāda situācija nesen radusies Cēsu novadā, kur kādai zemes īpašniecei izveidojies konflikts ar pašvaldību. Sieviete nespēja ar traktoru nopļaut savā pļavā izplatījušos latvāņus, jo ilgstošu un intensīvu lietavu dēļ zeme bija pārāk mitra un tehnika nebija izmantojama. Neraugoties uz laikapstākļu radītajiem šķēršļiem, pašvaldība pret zemes īpašnieci vērsusies saistībā ar nenopļauto invazīvo augu audzi.
Gadījums parāda, cik sarežģīti var būt izpildīt pašvaldību prasības par latvāņu ierobežošanu, ja to kavē no cilvēka gribas neatkarīgi apstākļi, piemēram, ilgstošs nokrišņu daudzums. Vienlaikus tas apliecina, ka pašvaldības stingri seko līdzi tam, vai zemes īpašnieki pilda savu pienākumu apkarot invazīvās sugas, un par neizpildi var sekot finansiālas sankcijas neatkarīgi no iemesla, kāpēc darbs nav paveikts.
Situācija aktualizē jautājumu par to, kā tiek vērtēti objektīvi šķēršļi — piemēram, laikapstākļi —, kas var traucēt zemes īpašniekiem savlaicīgi izpildīt likumā noteiktās prasības. Zemes īpašniekiem, kuru teritorijā konstatēts latvānis, jārēķinās, ka pašvaldības var pieprasīt augu iznīcināšanu noteiktā termiņā, un tā neizpilde var radīt papildu izmaksas neatkarīgi no tā, vai kavēšanās iemesls ir paša īpašnieka bezdarbība vai no viņa neatkarīgi apstākļi.
Konkrētais gadījums Cēsu novadā liecina, ka šāda veida strīdi starp zemes īpašniekiem un pašvaldībām Latvijā nav retums un ka invazīvo augu apkarošanas prasības tiek piemērotas stingri.
