Latviete darbu atradusi 15 minūtēs pēc CV nosūtīšanas – palīdzējusi zviedru valoda

Kāda Latvijas iedzīvotāja sociālajā tīklā “Threads” dalījusies pieredzē, ka darba devējs ar viņu sazinājies jau 15 minūtes pēc CV nosūtīšanas. Viņa uzskata, ka izšķirošā bijusi zviedru valodas prasme. Ieraksts izraisījis diskusiju par to, kas Latvijas darba tirgū šobrīd vērtīgāks – iespaidīgs CV, pieredze vai retāka prasme.

Sieviete raksta, ka tik ātri darbu nekad nav atradusi, atsauksmes no viņas neprasīja, bet intervija bijusi viegla. Pēc viņas vārdiem, aptuveni 99% panākumu devusi zviedru valoda: bez tās CV esot labs, taču konkurence lielāka. Jaunā darbavieta ir kādā transporta koncernā, precīzu amatu viņa neatklāj. Meklējot darbu, viņa apzināti centusies atrast vietu, kur zviedru valodu var lietot ikdienā. Ja tādas iespējas nav, viņa iesaka valodu uzturēt ar grāmatām, filmām un podkāstiem.

Komentētāji piekrita, ka retākas valodas samazina konkurenci; kāds minēja, ka tiek meklēti arī cilvēki ar somu un norvēģu valodu. Citi bija skeptiski, norādot, ka tik ātra atbilde nav ikdiena. Autore atbildēja, ka apraksta tikai savu pieredzi, un piebilda, ka Zviedrijā pirmo darbu meklējusi pusotru gadu.

Ko rāda statistika

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 2026. gada 30. septembrī bija reģistrēti 40 049 bezdarbnieki (4,5%), un 11 857 brīvās darbavietas. Gadu iepriekš bezdarbnieku bija 41 108 (4,7%). Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada otrajā ceturksnī bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija 66,2 tūkstoši, bezdarba līmenis – 7%.

Reģionālās atšķirības ir lielas: Rīgas reģionā reģistrētais bezdarbs bija 3,6%, Latgalē – 9,2%. OECD pētījums liecina, ka Latvijā aptuveni 25% nodarbināto ir augstāka kvalifikācija, nekā darbam nepieciešams, 9% – zemāka, bet 41% strādā jomā, kas neatbilst iegūtajai izglītībai. No tiem, kas uzskata, ka viņiem prasmju trūkst, 46% min svešvalodas, 40% – datoru prasmes.