Latvijā 92% iedzīvotāju taupa vismaz uz vienu izdevumu kategoriju

Latvijas iedzīvotāji arvien rūpīgāk izvērtē savus tēriņus: 92% no viņiem ikdienā cenšas ietaupīt vismaz uz vienu izdevumu kategoriju. Tas izriet no bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat 2026. gada oktobrī veiktās aptaujas. Salīdzinājumā ar pērno gadu taupīšana ir kļuvusi plašāka, un tā vairāk skar tēriņus, kas ietekmē dzīves kvalitāti.

Vispirms ierobežo izklaidi un skaistumkopšanu

Visbiežāk cilvēki taupa uz izklaidi un brīvā laika aktivitātēm — to norādījuši 33% respondentu, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Arī pārējās populārākās atbildes šogad pieaugušas par diviem līdz četriem procentpunktiem. Uz skaistumkopšanu pērn taupīja 27% iedzīvotāju, bet šogad jau 30%. Taupītāju īpatsvars uz apģērbu, apaviem un aksesuāriem pieaudzis no 27% uz 29%. Populāra izvēle ir arī taupīšana uz ceļojumiem, atpūtu un kultūras pasākumiem.

Bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka algu pieaugums ir uzlabojis mājsaimniecību pirktspēju, taču tas ne vienmēr nozīmē lielāku gatavību tērēt. Viņaprāt, šāda piesardzība var bremzēt iekšējā patēriņa atkopšanos, īpaši pakalpojumu nozarēs. Ekonomists arī uzsver, ka jānošķir apzināta uzkrājumu veidošana no situācijas, kad cilvēki spiesti atteikties no būtiskiem izdevumiem, piemēram, veselības aprūpes — tas liecinot par finansiālu ievainojamību.

Visvairāk taupa četrdesmitgadnieki

Visvairāk taupa 40 līdz 49 gadus veci iedzīvotāji. Šajā dzīves posmā parasti vienlaikus jāsedz mājokļa izmaksas, jāuztur bērni un jāveido uzkrājumi. Purgailis min, ka ilgstoša piespiedu taupīšana šajā grupā var ietekmēt gan iekšējo patēriņu, gan ekonomikas izaugsmi. Vecāki cilvēki taupa mazāk atsevišķu kategoriju, bet biežāk — visur, kur vien var.

Taupīšana uz pārtiku samazinās līdz ar vecumu: to norādījuši 27% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 12% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Rīgā biežāk taupa uz pārtiku

Rīgā uz pārtiku taupa 22% iedzīvotāju, bet citos reģionos šis rādītājs svārstās no 10% līdz 16%. Ekonomists to saista ar augsto dzīves dārdzību galvaspilsētā.

Aptaujā tiešsaistē piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī vecumā no 18 līdz 74 gadiem.