Latvijā bērnu veselības aprūpe prioritāte ir tikai uz papīra: reģionos trūkst speciālistu

Latvijā bērnu un grūtnieču veselības aprūpe oficiāli ir prioritāte, taču praksē, īpaši ārpus Rīgas, daudzviet trūkst speciālistu, kas bērnus patiešām pieņem. To secinājusi "Latvijas Avīze", gatavojot publikāciju projektam "Sarežģītā Latvija", kas tapis sadarbībā ar vairākiem reģionālajiem medijiem. Izmaiņas šajā jomā arī nākamgad nav gaidāmas.

Jauna atbalsta sistēma

Saeima 1. oktobrī pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un vēl četros likumos, lai ieviestu bērnu agrīnās attīstības atbalsta sistēmu. Tās mērķis ir laikus atklāt attīstības riskus un dot vecākiem un ārstiem skaidras rekomendācijas. Pētījumi rāda, ka šādi riski pastāv ap 20 % bērnu, bet pamanīti tiek tikai nelielai daļai. Valsts kanceleja prognozē, ka ar koordinētu atbalstu problēmas varētu identificēt līdz pat 80 % bērnu. Projektu atbalsta Eiropas Sociālais fonds, plānotās izmaksas ir 2,9 miljoni eiro. Jauno profilaktiskās vizītes saturu pilotēs Cēsu novadā, Daugavpilī, Jēkabpilī un Ogres novadā no 2026. gada decembra līdz 2028. gada vidum.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca kopā ar ģimenes ārstu asociācijām pārstrādā bērnu profilaktiskās apskates no dzimšanas līdz sešu gadu vecumam. Pēc pediatres Janas Pavāres teiktā, līdz šim ārsti balstījušies uz 2006. gada Ministru kabineta noteikumiem, bet jaunās veidlapas būs digitālas un pierādījumos balstītas. Vecākiem pēc vizītes būs jāveic arī "mājas darbs" – jāvēro bērna attīstība. Riska grupas bērni tiks nosūtīti pie speciālistiem, piemēram, oftalmologa vai otolaringologa, un Bērnu slimnīcā iekļauti prioritārajā rindā.

Revīzijas secinājumi

Valsts kontroles revīzijā noskaidrots, ka ģimenes par bērnu veselības pakalpojumiem no savas kabatas samaksājušas ap 14,5 miljoniem eiro, bet no valsts saņemti 93 miljoni eiro, no tiem 33 miljoni – zobārstniecībai. Mobilajos zobārstniecības busiņos Latgalē esot tikai zobu higiēnists, bet rinda pie zobārsta var būt pusgadu vai gadu gara.

Optometriste Aiga Švede norāda, ka Latvijā strādā 233 oftalmologi un 219 optometristi, bet valsts apmaksātas redzes pārbaudes saņem maz bērnu: pirmajā vecuma grupā līdz 50 %, nākamajās divās – zem 20 %. Revidenti, janvārī un februārī zvanot reģionu ārstniecības iestādēm, secināja, ka vairumā norādīto vietu bērniem pakalpojumus nesniedz, un gaidīšanas laiks ne vienmēr atbilst realitātei. Nav arī oficiālas pārbaudes, vai iestāde bērnus patiešām pieņem.