Latvija iekļauj Austrumu flanga atbalstu nākamā ES budžeta politiskajā dokumentā
Latvija kopā ar Baltijas valstīm panākusi, ka nākamā ES daudzgadu budžeta politiskajā dokumentā iekļauts atsevišķs paragrāfs par Austrumu flanga atbalstu. Premjers Kulbergs norāda, ka tas ir būtisks panākums.
Piektdien Eiropadomes diskusijās Latvija kopā ar Baltijas valstīm un citiem partneriem panāca, ka politiskajā dokumentā par nākamo ES daudzgadu budžetu (2028.–2034. gadam) tiks iekļauts atsevišķs paragrāfs par Austrumu flanga valstu atbalsta programmu. To pēc sēdes paziņoja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Premjers norādīja, ka vienošanās par budžetu ir sarežģīta ekonomiskās situācijas, Krievijas kara Ukrainā, enerģētikas izmaksu un situācijas Tuvajos Austrumos dēļ. Dalībvalstu pozīcijas būtiski atšķiras, un arī lielākajām maksātājvalstīm nav viegli.
Kulbergs aicināja aktīvāk izmantot Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus daudzu miljardu eiro apmērā Ukrainas atbalstam, lai mazinātu slogu uz ES budžetu un atbrīvotu līdzekļus Eiropas programmām.
Latvijai būtiskākais panākums ir Austrumu flanga atbalsta jautājuma iekļaušana dokumentā. Atbalsts būtu paredzēts valstīm un reģioniem pie Krievijas robežas, kas saskaras ar ekonomiskām un drošības sekām, piemēram, tūrisma kritumu, uzņēmējdarbības ierobežojumiem un drošības riskiem. Latvija kopā ar Baltijas kolēģiem prasīja, lai atbalsts attiektos ne tikai uz drošību, bet arī uz skolām, veselības iestādēm, mājokļiem un iedzīvotāju atbalstu pierobežā. Šie jautājumi ir būtiski arī Polijai, Somijai un Rumānijai. Par konkrētām summām vēl nav runāts; nākamā būtiskā diskusija gaidāma decembrī.
Premjers uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā jau piekto gadu prasa lielus resursus, un papildu ietekmi rada energoresursu cenas. Par situāciju Tuvajos Austrumos viņš norādīja, ka G7 sarunās Francijas prezidents Makrons informēja par 60 dienu pamieru un satiksmes atjaunošanu Hormuza šaurumā, kas izraisījis aviācijas degvielas cenu kritumu. Kulbergs arī vaicāja par minerālmēslu piegādēm, jo 20–35% no tām tiek transportētas caur Hormuza šaurumu, ietekmējot lauksaimniecību un pārtikas cenas.
Kulbergs pauda, ka Austrumu flanga atbalsta programma Latvijai ir kritiski svarīga, un pat iespējama miera vienošanās Ukrainā neatceltu drošības riskus pie ES austrumu robežas. Viņš arī norādīja, ka diskusijās iezīmējusies atsevišķu valstu maigāka pieeja Krievijas iekļaušanai starptautiskās kultūras un sporta aktivitātēs, kam Latvija iebilst. Kopā ar Baltijas valstīm, Poliju un Somiju panākts paragrāfs par Krievijas starptautiskās izolācijas turpināšanu, tostarp kultūras un sporta jomā, kam piekrīt arī Dānija.
Runājot par Latvijas pāreju no ES finansējuma saņēmējvalsts par devējvalsti, Kulbergs to nosauca par ilgtermiņa mērķi. Viņš uzsvēra, ka līdzekļi jāizmanto tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai, nevis atkarības uzturēšanai. Premjers Eiropadomē pauda bažas par CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) finansējuma samazināšanu, no kura Latvija un Baltijas valstis saņem finansējumu projektiem, tostarp Rail Baltica. Viņš uzsvēra, ka Baltijas infrastruktūras savienošana ar Eiropu ir stratēģisks drošības jautājums, nevis tikai transports.
Kulbergs aktualizēja arī lauksaimnieku tiešmaksājumu jautājumu, norādot, ka Latvija aptuveni 20 gadus saņem vienus no zemākajiem maksājumiem ES. Vienlaikus Latvija iegulda būtiskus līdzekļus aizsardzībā, aizņemoties un virzot 5% no IKP, kas nozīmē mazāk finansējuma sociālajām un lauksaimniecības programmām. Premjers uzsvēra, ka liela daļa aizsardzības iepirkumu naudas nonāk Eiropas valstu industrijā, tāpēc nav korekti vērtēt tikai iemaksas un saņemšanu. Latvijai īpaši jāaizstāv kohēzijas un lauksaimniecības finansējums, jo daļa lielo dalībvalstu uzskata šīs programmas par novecojušām.
