Latvijā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas; informācija par tām netiks atklāta

Aizsardzības ministrija (AM) paziņojusi par papildu pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietošanu Latvijā, lai stiprinātu valsts austrumu robežu. Tomēr, atsaucoties uz operacionālās drošības apsvērumiem, ministrija neatklāj, kādas tieši sistēmas tiks izmantotas, kā arī to tehniskās specifikācijas.

Par šo lēmumu 25. jūnijā pēc Militārās padomes sēdes informēja aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Viņš pateicās Ukrainai par sadarbību, norādot, ka ir atrasts risinājums un sistēmas tiks izvietotas tuvākajā laikā. Melnis uzsvēra, ka nepieciešama ne tikai tehnika, bet arī sistēmu integrācija un karavīru apmācība.

AM akcentēja, ka robežas stiprināšanai tiks izmantoti efektīvākie un situācijai atbilstošākie aizsardzības risinājumi. Detalizētas informācijas neizpaušana ir valsts un sabiedrības aizsardzības interesēs, lai neļautu potenciālajam agresoram analizēt Latvijas aizsardzības spējas.

Šie pasākumi ir daļa no plašākas Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāro nostiprināšanu, tostarp pretmobilitātes infrastruktūras izveidi, kuras mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.

Finansējums šiem darbiem ir ievērojams: pērn austrumu robežas nostiprināšanai atvēlēti 45 miljoni eiro, bet šogad plānoti 55 miljoni eiro.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijas teritorijā nokrituši septiņi bezpilota lidaparāti, un vēl vienu neitralizējuši NATO iznīcinātāji. NBS norādījusi, ka nav pamata automātiski uzskatīt, ka visi šie droni ir Ukrainas. Viens no dronu incidentiem pavasarī izraisīja toreizējā aizsardzības ministra Andra Sprūda atkāpšanos un vēlāk arī visas Evikas Siliņas valdības demisiju.