Latvijā lielākā daļa ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā
Aptuveni trešdaļa ģimenes ārstu Latvijā ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, un reģionos šī proporcija ir vēl lielāka. Neskatoties uz valsts atbalsta pasākumiem, jaunie mediķi izvēlas strādāt Rīgā un Pierīgā.
Problēmas apmērs
Latvijā saskaras ar ģimenes ārstu novecošanos – katrs trešais šīs specialitātes ārsts ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Īpaši kritiska situācija ir vairākos reģionos. Piemēram, Jēkabpilī no 14 ģimenes ārstiem puse ir pensijas vecumā, Aizkraukles novadā 11 no 17 ārstiem ir tiesīgi doties pensijā, bet Saldus novadā pensijas vecumu sasnieguši 63% ārstu. Līvānu novadā 60% ģimenes ārstu ir vecāki par 65 gadiem. Valkas novadā vidējais ģimenes ārstu vecums ir 65,3 gadi, bet Smiltenes novadā – 60,9 gadi. Šie dati norāda uz nepieciešamību pēc vairākiem simtiem jaunu mediķu, kas pārņemtu prakses.
Valsts atbalsta pasākumi
Lai risinātu situāciju, valsts ir palielinājusi finansējumu ģimenes medicīnas rezidentūrai. Rezidentūras vietu skaits pieaudzis no 14 2007. gadā līdz 55 2024. gadā. Tomēr ne visas vietas tiek aizpildītas – 2024. gadā tika aizpildītas 37 no 55 vietām, bet 2025. gadā plānotās 48 vietas palikušas 5 vietas neaizpildītas. Turklāt jaunie ārsti galvenokārt izvēlas strādāt Rīgā un Pierīgā, nevis reģionos.
Veselības ministrija ir mainījusi lauku piemaksu sistēmu. Tagad piemaksa tiek aprēķināta, ņemot vērā attālumu līdz tuvākajai universitātes slimnīcai un iedzīvotāju blīvumu. Piemēram, ģimenes ārste no Dagdas ar 1416 pacientiem tagad saņem 2045 eiro mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējiem 560 eiro. Tomēr daži jaunie ārsti uzskata, ka šāda piemaksa būtu jāpiešķir tikai jaunajiem ārstiem, lai mudinātu vecākos mediķus nodot savas prakses.
Jauno ārstu izaicinājumi
Jaunie ģimenes ārsti reģionos saskaras ar vairākiem šķēršļiem. Bieži vien trūkst skolu, bērnudārzu un darba iespēju viņu dzīvesbiedriem. Dažkārt vecāka gadagājuma ārsti nevēlas atstāt praksi, un nav likuma, kas to liktu darīt. Pacienti mēdz izreģistrēties no vecākiem ārstiem, lai pierakstītos pie jaunākiem, kā rezultātā dažās praksēs paliek vien pāris simti pacientu – mazākā ar 203 pacientiem atrodas Saldū.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam piedāvā 5,8 miljonus eiro, lai atbalstītu jaunu ģimenes ārstu prakses izveidi reģionos. Maksimālā summa vienai praksei ir 30 000 eiro. Piemēram, Skultes ārsts Reinis Siliņš uzskata, ka šī nauda ir pietiekama prakses labiekārtošanai. Apes novadā tiek veidota jauna prakses vieta pašvaldības ēkā, lai nākotnē atvieglotu ārsta piesaisti. Bauskas novadā jaunā ārste Anete Ance Buka nevarēja atļauties par 50 000 eiro remontēt piedāvātās telpas, tāpēc viņa pieņēma darbu slimnīcā. Savukārt Dobeles novada ārste Sandra Vilne tika pierunāta pārņemt praksi un pārceļas uz Dobeli no Jelgavas.
Neskatoties uz grūtībām, ir jaunie mediķi, kuri apzināti izvēlas strādāt reģionos. Viņi norāda, ka ģimenes medicīna daudziem ir otrā izvēle, bet tie, kuriem tā ir aicinājums, ir gatavi pārcelties ārpus galvaspilsētas.
