Latvijā samazinās atkritumu apjoms, taču bioatkritumu šķirošana joprojām atpaliek

Latvijā radīto sadzīves atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju pēdējos gados pakāpeniski samazinās – no 478 kilogramiem 2020. gadā līdz 464 kilogramiem 2023. gadā, un prognozes liecina, ka 2027. gadā šis rādītājs varētu sasniegt 450 kilogramus. Vienlaikus jau septīto gadu pēc kārtas samazinās nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms, kas tiek nogādāts lielākajā poligonā Getliņi – pērn kritums bija 24%.

Depozīta sistēma un šķirošana uzrāda labus rezultātus

Īpaši labi rezultāti fiksēti depozīta sistēmā, kur 2025. gadā atgriezto iepakojumu īpatsvars sasniedzis 84%. Papildus tam uzsākta arī tekstilizstrādājumu dalītā vākšana, un uzlabojas arī citu atkritumu veidu savākšana. Rīgā pieņemts lēmums noteikt šķirošanas konteinerus par obligātiem, kas palīdz kompensēt situāciju, kur reģionos šķirošanas infrastruktūra vēl nav pietiekami attīstīta.

Bioatkritumi un lielgabarīta priekšmeti – vājākais posms

Nopietnākā problēma ir bioatkritumu apsaimniekošana, kas veido līdz 40% no kopējā atkritumu apjoma. Pilsētās to dalīto vākšanu apgrūtina nepiemēroti konteineri, augsts tarifs un maisiņu vai tūtu trūkums iedzīvotājiem. Jau divas Saeimas nav spējušas pamatot, kāpēc bioatkritumu tarifs nevarētu būt nulle, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti. Līdzīgi ilgstoši nerisināts paliek jautājums par lielgabarīta priekšmetu, piemēram, veco mēbeļu, savākšanu, remontu un otrreizēju izmantošanu, kā arī par lēno progresu būvniecības atkritumu pārstrādē.

Kopienu iniciatīvas un aicinājums nebūvēt dedzinātavas

Pozitīvas pārmaiņas vērojamas vietējā līmenī – dažādās Rīgas apkaimēs un citviet Latvijā veidojas aprites punkti, mantu maiņas iniciatīvas un remonta kopienas, tostarp Bolderājā, Sarkandaugavā un Dārzciemā. Pavasarī notika arī pirmais Aprites ekonomikas forums. Tomēr sistēmiska atbalsta un skaidra aprites ekonomikas plāna ieviešana valsts līmenī kavējas, tāpat trūkst izglītības un prasmju attīstības šajā jomā. Raksta autore, organizācijas Zero Waste Latvija pārstāve, uzsver, ka jaunu atkritumu dedzināšanas iekārtu būvniecība, par ko pēdējos gados paziņojuši vairāki investori, nav nepieciešama, jo tā ir novecojusi un piesārņojoša tehnoloģija. Viņa aicina nākamo Saeimu risināt zināmās problēmas, lai turpinātu virzību uz aprites ekonomiku.