Latvijā šovakar svin Jāņus ar ugunskuriem un senām tradīcijām
Šodien Latvijā tiek svinēti Jāņi, vasaras saulgriežu svētki, kas ietver dziesmas, vainagu pīšanu, ugunskurus un dažādus ticējumus.
Visā Latvijā šovakar norisināsies Jāņu svinības – līgotāji pulcēsies pie ugunskuriem, skanēs līgodziesmas un tiks pīti ziedu vainagi. Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, kas ilgst visu nakti ar dziesmām un dejām. Lai gan astronomiskie saulgrieži jau pagājuši, daudzi turpina ievērot senās tradīcijas.
Ticējumi vēsta, ka Jāņos aplīgo laukus, lai neaugtu nezāles, un godina kaimiņus, ja viņiem darbi nav padarīti. Jāņabērni tiek cienāti ar sieru un alu. Pēc tumsas iestāšanās augstākajos pakalnos kūrē ugunskurus un ceļ uguns kārti, lai gaisma sniegtos tālāk. Senie latvieši ticēja, ka ugunij pieskāries cilvēks iegūst veselību gadam, un slimos nesa pie ugunskura, lai tos apspīdētu dzīvinošās liesmas. Tika arī lēkts pāri ugunskuriem.
Jāņu vakarā govis tiek rotātas ar jāņuzālēm, lai tās justos atcerētas. Pirms Jāņiem nedrīkst dot govīm ar izkapti pļautu zāli, citādi govis var zaudēt pienu. Zirgus nelaida ganībās, lai tos nesaplosa vilki vai nelaimes neskartu. Lai pasargātos no ļaunuma, mājas izpušķo ar pīlādžu zariem, dadžiem vai usnēm, zem gultas liek papardes zarus, bet uz galda – liepu vai ozolu zaru, apaļu sieru, pīrāgus un alu. Jāņu naktī līgotāji cenšas sagaidīt saullēktu.
