Latvijā tikai katra desmitā lauku saimniecība spēj strādāt rentabli bez subsīdijām
No vairāk nekā 50 tūkstošiem Latvijas lauku saimniecību tikai ap 5200 ir konkurētspējīgas un var pelnīt bez valsts un ES atbalsta. Nozares eksperti norāda, ka pozitīvu bilanci kontā bieži nodrošina tikai subsīdijas.
Latvijā no vairāk nekā 50 tūkstošiem lauku saimniecību reāli konkurētspējīgas, proti, spējīgas strādāt rentabli bez valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumiem, ir tikai aptuveni 5200. To raidījuma “Pašu produkts, pašu spēks” turpinājumā atklāja nozares eksperti. Šie dati liek jautāt, cik stabila ir lauksaimniecības nozare, ja atbalsts samazinātos vai mainītos tā nosacījumi.
Saimniecību sadalījums
Pēc ekspertu sniegtā vērtējuma, aptuveni 27 000 saimniecību ir tā dēvētās dzīvesveida saimniecības. Tās uztur lauku ainavu un ražo galvenokārt pašpatēriņam. Vēl 18 500 ir izaugsmes saimniecības, kurām ir potenciāls kļūt par pilnvērtīgiem tirgus dalībniekiem.
Subsīdijas aizsedz zaudējumus
Daudziem lauksaimniekiem finanšu rādītāji rada maldīgu priekšstatu par saimniecības darbību, jo pozitīvo atlikumu kontā nereti nodrošina tikai subsīdijas, bet pati ražošana strādā ar zaudējumiem. Resursiem sadārdzinoties, ģeopolitiskajai situācijai mainoties un nākotnē ņemot vērā Ukrainas integrāciju ES, paļaušanās uz atbalsta maksājumiem kļūst riskanta.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka pat lielas saimniecības bieži uzskata, ka viss ir kārtībā, jo kontā ir nauda. Ja no datiem atņem subsīdijas un ievērtē trīs gadu periodu, ražošana izrādās zaudējumos. Viņš uzsver, ka saimniekošana jāvērtē bez atbalsta maksājumu seguma.
Vietējā tirgus atgūšana
Viens no galvenajiem izaugsmes finansējuma avotiem varētu būt vietējā tirgus atgūšana. Šobrīd tikai 27 % ikdienā patērētās pārtikas ražo Latvijā, bet pārējie 73 % ir imports, kura vērtība ir miljardi eiro. Šo naudu iedzīvotāji maksā ārvalstu zemniekiem.
ES vienotais tirgus neļauj tieši ierobežot preču plūsmu no citām dalībvalstīm, taču Latvija varētu izmantot zaļā kursa un ilgtspējas kritērijus, publiskajos iepirkumos ierobežojot tālu pārvadātu pārtiku. Kā perspektīvs piemērs minēta Francija, kur ar likumu valsts un pašvaldību iestāžu ēdināšanā aizliegts izmantot trešo valstu produktus.


