Latvijā tikai veido valsts zāļu rezerves, Igaunijā sistēma darbojas jau vairākus gadus
Dienas Biznesa konferencē eksperti no Latvijas, Igaunijas un Ukrainas pārrunāja, kā veidot valsts zāļu krājumus krīzes gadījumam. Igaunijā rezerves paredzētas vienam mēnesim, bet Ukrainas pieredze liecina, ka jāplāno vairākas noliktavas un jāmazina birokrātija.

Latvijā valsts zāļu krājumu izveide krīzes situācijām vēl ir sākuma stadijā, savukārt kaimiņvalstī Igaunijā šāda sistēma darbojas jau vairākus gadus. To uzsvēra Dienas Biznesa rīkotajā konferencē “Pirmā aizsardzības līnija. Veselības aprūpe un farmācija valsts noturībā”, kur uzstājās amatpersonas un eksperti no Latvijas, Igaunijas un Ukrainas. Tēma ir svarīga, jo Latvija, tāpat kā citas valstis, zāles lielā mērā ieved no ārvalstīm, tāpēc piegāžu pārtraukums var radīt medikamentu trūkumu.
Latvijas iedzīvotāji jūtas nedroši
Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle norādīja, ka centrs izveidots, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pieredzi un Valsts kontroles secinājumus. Valsts kancelejas aptaujā 60% iedzīvotāju atzina, ka nejūtas gatavi krīzēm, bet 64% kopumā nejūtas droši. Lielākajai daļai mājās nav zāļu rezervju. Zīle uzsvēra, ka veselības aprūpe ir atkarīga arī no elektroapgādes, degvielas, sakariem un ūdens, tāpēc to jāskata kopā ar citām nozarēm, un aicināja gatavoties arī pašiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Igaunijas modelis
Igaunijas Valsts rezervju aģentūras, kas izveidota 2021. gada vasarā, direktors Ando Lepimans stāstīja, ka valstī medikamentu krājumi paredzēti aptuveni vienam mēnesim un aptver apmēram 200 zāļu nosaukumu. Iedzīvotājiem jāveido septiņu dienu rezerves. Sistēmas uzturēšanai tiek tērēti aptuveni 10% no iegādes vērtības. Igaunija importē 99,8% tirgū esošo zāļu. Lēmumu izmantot rezerves pieņem valdība, bet no 1. oktobra aģentūrai ir uzdevums laikus pieprasīt starptautisko palīdzību. Lepimans apsveica Latviju ar nesen pieņemto regulējumu par zāļu rezervēm un ierosināja izstrādāt kopēju Baltijas sadarbības modeli.
Ukrainas pieredze
Latvijas zāļu ražotāja AS Olpha meitasuzņēmuma Ukrainā vadītājs, kaujas mediķis Andrijs Meteļskis ieteica veidot vairākas noliktavas, nevis vienu, plānot piegādes arī ar droniem un laikus vienoties ar kaimiņvalstīm. Viņš norādīja, ka kara sākumā saņemtajās palīdzības kravās bija gandrīz visas zāles, taču mazos daudzumos. Vietējie ražotāji ir stratēģiska priekšrocība, un valstij jāvienojas ar privātajiem uzņēmumiem par skaidriem noteikumiem, piemēram, ilgtermiņa piegāžu līgumiem. Viņš arī aicināja mazināt birokrātiju kritiski nepieciešamām zālēm.


