Latvijā trūkst plaušu vēža skrīninga un modernu zāļu pieejamības, brīdina ārsts
Latvijā ik gadu diagnosticē ap 1200–1300 plaušu vēža gadījumu, bet aptuveni 1000 pacientu no slimības mirst, jo lielākā daļa gadījumu tiek atklāti novēloti. Speciālisti aicina ieviest valsts organizētu skrīningu, kāds jau darbojas Igaunijā un Lietuvā.
Latvijā katru gadu diagnosticē aptuveni 1200–1300 jaunu plaušu vēža gadījumu, bet mirst no šīs slimības ap 1000 cilvēku. Piecu gadu dzīvildze pacientiem joprojām ir tikai 15–20%, galvenokārt tāpēc, ka apmēram trīs ceturtdaļas gadījumu diagnoze tiek noteikta jau vēlīnās stadijās.
Plaušu vēzis vīriešu vidū Latvijā ir otrs biežākais audzējs, sievietēm – piektais. Saskaņā ar P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas konsiliju datiem par 2020.–2022. gadu, terapiju nesaņem aptuveni 19% pacientu, bet sīkšūnu plaušu vēža gadījumā – pat ap 70%, jo viņu vispārējais veselības stāvoklis to neļauj.
Sistēmiskas problēmas ceļā uz ārstēšanu
Lai gan pacienta ceļš no aizdomām par slimību līdz ārstēšanas sākumam formāli ir noteikts – konsultācija 10 dienu laikā, izmeklējumi un konsīlijs mēneša laikā –, praksē process bieži kavējas, jo īpaši gaidot biomarķieru testu rezultātus. Tas liek ārstiem sākt ārstēšanu ar tradicionālo ķīmijterapiju, lai gan personalizēta terapija varētu būt efektīvāka. Novēlota diagnostika tieši ietekmē izdzīvotību – savlaicīga mērķterapijas nozīmēšana var pagarināt dzīvildzi par gadu.
Būtisks šķērslis ir arī cilvēkresursu trūkums – no aptuveni 70 ķīmijterapeitiem reāli ārstēšanu nodrošina tikai ap 30, un līdzīga pārslodze vērojama pulmonologiem, radiologiem un patologiem. Papildus tam trūkst finansējuma modernām zālēm – nesīkšūnu plaušu vēzim no 44 Eiropas vadlīnijās ieteiktiem terapijas scenārijiem Latvijā pilnībā kompensēti ir tikai deviņi.
Skrīnings varētu mainīt situāciju
Zemu devu datortomogrāfijas skrīnings augsta riska pacientiem, kuriem vēl nav simptomu, tiek uzskatīts par efektīvāko veidu, kā slimību atklāt agrīnāk. Valstīs, kur šāda sistēma ieviesta, agrīni atklātu gadījumu daļa var sasniegt 70%, bet mirstība samazinās par 20–25%.
Igaunijā skrīninga pilotprojekts darbojas kopš 2022. gada, Lietuvā – kopš 2024. gada, bet Latvija ar lēmumu joprojām vilcinās. Plānots, ka Latvijas pilotprojektā trīs gadu laikā varētu iesaistīt ap četriem tūkstošiem pacientu, un tā gada izmaksas tiek lēstas ap 100 000 eiro. Pirms ieviešanas vēl jāatrisina jautājumi par pietiekamu radiologu un radiogrāferu skaitu, precīziem iekļaušanas kritērijiem un centralizētu datu pārvaldību.
