Latvijā tuvākajā laikā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis ceturtdien pēc Militārās padomes sēdes informēja, ka aizsardzības resors tuvākajā laikā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ministrs norādīja, ka nozare aktīvi strādā pie pretgaisa aizsardzības sistēmas pilnveidošanas, lai nodrošinātu drošas debesis, īpaši pievēršoties radaru un pārtvērējsistēmu izvietošanai uz valsts austrumu robežas.

Kaut arī iepirkumu procedūras un nepieciešamais laiks radījuši izaicinājumus, Melnis apstiprināja, ka risinājums ir atrasts un papildu sistēmas tiks izvietotas drīzumā. Viņš uzsvēra, ka nepieciešami ne tikai droni un radari, bet arī šo sistēmu integrācija un karavīru apmācība, pateicoties sabiedrotajiem no Ukrainas.

Tāpat ministrs informēja par nākamo soli – detalizētāku un sistemātiskāku darbu pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kur galvenie izaicinājumi ir zemes gabalu nodrošināšana un šķēršļu izvietošana. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji šodien informējuši Valsts prezidentu un Melni par trešās kārtas pasākumiem līnijas izveidē, tostarp prettanku grāvju rakšanu un šķēršļu izvietošanu.

NBS komandieris Kaspars Pudāns pēc padomes sēdes pavēstīja, ka padome informēta par pašreizējo kaujas gatavības stāvokli un piedāvātajiem risinājumiem tūlītējai pilnveidošanai atbilstoši potenciālajiem apdraudējumiem. Viņš atzīmēja, ka sadarbība ar pašvaldībām ir sekmīga un sapratne ir augstā līmenī, ko veicinājušas kopīgas mācības.

Melnis norādīja, ka dialogs ar pašvaldībām jāturpina, un nākotnē plānots piesaistīt arī iekšlietu jomas un Krīzes vadības centra pārstāvjus. Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024. gada 19. janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija. NBS kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu, un pagājušajā gadā tam atvēlēti 45 miljoni eiro, bet šogad – 55 miljoni eiro.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijas teritorijā nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, no kuriem vienu neitralizēja NATO iznīcinātāji. NBS iepriekš norādījusi, ka nav pamata automātiski uzskatīt, ka visi incidentos iesaistītie droni ir Ukrainas. Viens no dronu incidentiem pavasarī izraisīja aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju un valdības krišanu.