Latvijā vecākiem cilvēkiem nabadzības risks ir starp augstākajiem Eiropā
Eurostat dati rāda, ka Latvijā nabadzības risks pēdējos desmit gados kopumā mazinājies, taču sirmā vecumā tas ir vienos no augstākajiem Eiropā. SEB bankas ekonomists un Ekonomikas ministrija skaidro iemeslus un norāda uz nepieciešamību izsvērt prioritātes.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā nabadzības risks kopumā ir samazinājies, īpaši bērnu un jauniešu vidū, kur rādītāji ir labāki nekā vidēji Eiropā. Tomēr, jo vecāki kļūst iedzīvotāji, jo augstāks ir risks: sirmākā vecumā Latvija Eiropā ir pirmajās vietās, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat dati. Latvijā ir arī lielākā starpība starp nabadzības risku bērniem līdz sešu gadu vecumam un cilvēkiem virs 75 gadiem.
Ekonomista skaidrojums
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka ekonomikas attīstība ir mazinājusi nabadzības riskam pakļauto skaitu, taču problēmu joprojām netrūkst. Ekonomikas struktūra mainās, tāpēc pieaug pieprasījums pēc jaunām zināšanām un prasmēm, un jaunākiem iedzīvotājiem darba tirgū ir relatīvas priekšrocības. To apliecina fakts, ka atalgojums sāk kristies jau pēc 50 gadu vecuma. Baltijas valstīm raksturīgi, ka jaunāko paaudžu alga pārsniedz vecāka gadagājuma darbinieku atalgojumu; to var skaidrot ar mazākām iespējām darba tirgū un citiem faktoriem, piemēram, veselības stāvokli.
Ekonomists norāda uz grūtu izvēli: valstij jāfinansē pašreizējo pensionāru ienākumi, vienlaikus veidojot labākus apstākļus nākamajām paaudzēm. Ja pensijām un pabalstiem tiek novirzīts pārāk daudz resursu, trūks līdzekļu izglītībai, bērnu aprūpei un ģimeņu atbalstam. Ja pensijas tiek turētas zemas, nabadzība var palielināt veselības un sociālās aprūpes izmaksas un mazināt uzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai. Viņaprāt, svarīgāk par vienādu risku visās vecuma grupās ir sabalansēt prioritātes.
Ekonomikas ministrijas skatījums
Ekonomikas ministrija uzskata, ka augstu risku vecākajiem nevar pamatot ar to, ka ieguldījumiem jauniešos ir lielāka ilgtermiņa atdeve, jo pensiju sistēma ir sociālā apdrošināšana, kas nodrošina ienākumus par veiktajām iemaksām. Lielākā daļa atšķirību starp vecuma grupām neesot budžeta prioritāšu izvēles sekas. Bērnu rādītājus uzlaboja mērķēts atbalsts ģimenēm un darba samaksas pieaugums mājsaimniecībās, savukārt senioru ienākumi ir piesaistīti pensiju sistēmai un aug lēnāk.
Ministrija min arī citus faktorus. Latvijā ienākumu nevienlīdzība ir viena no augstākajām ES. 2024. gadā nabadzības risks vienas personas mājsaimniecībā vecumā virs 65 gadiem bija 63%, bet mājsaimniecībā ar diviem pieaugušajiem, no kuriem vismaz viens ir 65+, – 30%. Lielākā daļa vientuļo senioru ir sievietes. Zemu ienākumu seniorus smagi ietekmē arī mājokļa, enerģijas un medikamentu izmaksas.
Labklājības ministrija, kuras kompetencē ir pensiju sistēma, uz Dienas jautājumiem par nabadzības risku neatbildēja.
