Latvijas AM un eksperts: ziņas par Krievijas rezervistu izvietošanu pie NATO robežām ir viltus trauksme
Sociālajā tīklā X izplatīta ziņa, ka Krievija gatavo lielāko rezervistu izvietošanu pie NATO valstu robežām, tiek vērtēta kā informācijas kara daļa. Latvijas Aizsardzības ministrija un militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš norāda, ka tiešu militāru draudu Latvijai šobrīd nav.
Latvijas Aizsardzības ministrija un militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš nosaukuši par viltus trauksmi sociālajā tīklā X izplatīto ziņu, ka Krievija gatavojas rezervistus nosūtīt uz teritorijām pie NATO valstu robežām. Šādu apgalvojumu pirms nedēļas publicēja konts "Taisnība", kas sevi dēvē par domnīcu. Ziņa izskanēja laikā, kad Krievija turpina pilna mēroga karu Ukrainā, ko tā sāka 2022. gada 24. februārī.
Ko vēstīja "Taisnība"
Konta ziņojumā teikts, ka Krievijas Aizsardzības ministrija gatavo lielāko rezervistu nosūtīšanu kopš kara Ukrainā sākuma un ka prezidents Vladimirs Putins esot apstiprinājis karaspēka izvietojuma līnijas izveidi Krievijas ziemeļrietumos, no Karēlijas līdz Kaļiņingradas apgabalam. Tās pamatā būtu tehnikas uzglabāšanas bāzes, uz kurām jau nogādā jaunus tankus, bruņumašīnas un artilērijas sistēmas. Infrastruktūra nākotnē ļautu izvietot līdz 115 000 karavīru. Pirmo posmu esot iecerēts pasniegt kā mācības un mobilizācijas rezervju pārbaudi.
Ministrijas vērtējums
Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka šādu naratīvu var uzskatīt par agresorvalsts informācijas kara daļu. Tās ieskatā tiešu militāru draudu Latvijai šobrīd nav, jo Krievijas resursi lielā mērā tiek tērēti karadarbībai Ukrainā. Ministrija gan atgādina, ka hibrīdapdraudējums NATO un Baltijas valstīm ir reāls un hibrīdaktivitāšu intensitāte tuvākajos gados pieaugs. Krievija arī turpmāk esot nozīmīgākais Latvijas drošības apdraudējuma avots.
Eksperta skaidrojums
Vērdiņš portālam "Delfi" stāstīja, ka ziņa attiecas uz rezerves karavīriem, kuri jau ir dienējuši, nevis uz visiem mobilizējamajiem. Rezerves karavīru iesaukšana mācībās esot ierasta prakse daudzās valstīs, un Krievijai trūkst personāla arī tāpēc, ka pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO jāstiprina ziemeļrietumu robeža. Daļa karavīru mācību laikā, visticamāk, noslēgs profesionālā dienesta līgumus. Eksperts ziņu vērtē kā patiesu, bet dramatizētu. Reāls iemesls uztraukumam parādītos tikai tad, ja pēc pamiera Ukrainā bāzēs atgrieztos profesionālie karavīri. Rezerves karavīri esot palīgspēks, nevis triecienspēks.
