Latvijas Avīzes komentārs: kultūras nozares protests un jautājums par valsts finansējuma samērīgumu
Pēc kultūras darbinieku akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” Rīgā Latvijas Avīzē publicēts autora Armanda Pučes viedokļraksts, kurā apšaubīta nozares prasību samērīgums. Autors min valsts dotāciju un vadītāju algu apmērus, taču tas ir viņa subjektīvs vērtējums.

Latvijas Avīzē 17. novembrī publicēts Armanda Pučes komentārs par kultūras nozares darbinieku protestu Rīgā, kas notika iepriekšējā nedēļā. Akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” dalībnieki pieprasīja taisnīgu atalgojumu un aicināja izstrādāt ilgtermiņa plānu kultūras darbinieku algām. Redakcija norāda, ka teksts atspoguļo autora subjektīvo viedokli.
Gājiens un plakāti
Pēc autora vērtējuma, protestā piedalījās pāris tūkstoši cilvēku. Gājiens sākās pie Nacionālās operas, veda gar Brīvības pieminekli un Ministru kabinetu un noslēdzās pie Mākslas muzeja. Pie Ministru kabineta pie dalībniekiem iznāca kultūras ministrs Nauris Puntulis un premjers Andris Kulbergs. Uz plakātiem bija teikts, piemēram, “Aplausi nav alga” un “Kultūra nav tēriņš, kultūra ir ieguldījums”.
Autora argumenti
Pučes ieskatā nozarei jāparāda lielāks samērīgums. Viņš min, ka 2025. gadā Opera nopelnīja 6,57 miljonus eiro, bet valsts dotācija pamatdarbībai bija 13,3 miljoni. Kopumā 14 kultūras valsts kapitālsabiedrības gadā prasa līdzfinansējumu 45,83 miljonu eiro apmērā, un uz katru pašu ieņēmumu eiro valsts pieliek 1,49 eiro. Salīdzinājumam autors min Dailes teātri, kur pašu ieņēmumi ir 5,7 miljoni, bet valsts dotācija – 3,8 miljoni.
Viņš arī norāda, ka kapitālsabiedrību vadītāji pelna 70 000–120 000 eiro gadā, bet trīs kultūras augstskolu rektoru mēneša ienākumi ir 5,4–7,3 tūkstoši eiro. Turklāt Latvijā esot 146 profesionālās mūzikas un mākslas skolas, jeb 7,8 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Austrijā – četras.
Autors pieļauj, ka Kulberga valdības plāns, kas paredz publiskās naudas tēriņu atskaites, kultūras nozari skars, un uzskata, ka izmaksu pārskatīšana samazinās garantēto kultūras patērētāju loku.


