Latvijas Banka koriģē makroekonomiskās prognozes uz leju

Latvijas Banka publicējusi atjauninātas makroekonomiskās prognozes, kas atspoguļo mainīgo globālo ekonomisko situāciju. Galvenais iemesls prognožu izmaiņām ir karadarbība Tuvajos Austrumos, kas paaugstinājusi enerģijas un citu izejvielu cenas.

ECB lēmumi un eirozonas perspektīvas

Eiropas Centrālā banka (ECB) 11. jūnijā nolēma paaugstināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu likme sasniegusi 2,25%, galvenā refinansēšanas likme – 2,40%, bet aizdevumu likme – 2,65%. Saskaņā ar ECB prognozēm, eirozonas inflācija 2026. gadā būs 3,0%, 2027. gadā – 2,3% un 2028. gadā – 2,0%. Salīdzinot ar marta prognozēm, 2026. un 2027. gada inflācijas prognoze ir paaugstināta enerģijas cenu kāpuma dēļ. Eirozonas ekonomikas izaugsme prognozēta attiecīgi 0,8%, 1,2% un 1,5% – zemāka nekā iepriekš gaidīts.

Inflācija Latvijā

Latvijā inflācija tuvākajos trīs gados tiek prognozēta 3,4–3,8% robežās. 2026. gadā tā būs 3,6%, 2027. gadā – 3,8%, bet 2028. gadā – 3,4%. Šīs prognozes ir augstākas nekā 2025. gada decembrī, kad inflācijai 2026. gadā bija gaidīti 3,2%, 2027. gadā – 2,9% un 2028. gadā – 3,6%. Galvenais cenu kāpuma dzinējspēks ir energoresursu sadārdzinājums konflikta Tuvajos Austrumos dēļ. Turklāt karadarbības ieilgšana varētu paaugstināt arī pārtikas un rūpniecisko preču izmaksas, tomēr algu pieauguma palēnināšanās daļēji mazina šo efektu.

Darba tirgus un algas

Darba tirgus joprojām ir saspringts, lai gan pieprasījums pēc darbaspēka nedaudz samazinās vājākas ekonomiskās izaugsmes dēļ. Bezdarba prognoze ir nedaudz palielināta, bet kopumā bezdarbam prognozē turpmāku samazināšanos. Algu kāpums būs spēcīgs, tomēr lēnāks, nekā prognozēts decembrī, ko ietekmēs mazāks darbaspēka pieprasījums un vājāka ekonomika. Tomēr augstā inflācija ierobežos straujāku algu pieauguma palēnināšanos.

IKP izaugsme

Latvijas IKP pieaugums prognozēts 2,0% 2026. gadā, 2,4% 2027. gadā un 3,0% 2028. gadā. Iepriekšējā prognozē (2025. gada decembrī) šie rādītāji bija attiecīgi 2,8%, 2,9% un 3,2%. Ārējie satricinājumi vājina ārējo pieprasījumu un palielina piesardzību, bet ieguldījumi militārajā ražošanā un citos valsts projektos nodrošina zināmu atbalstu. Uzkrājumi, kas izveidoti iepriekš, palīdzēs uzturēt privāto patēriņu, lai gan tā atveseļošanās ir atlikta.

Fiskālā politika

Budžeta deficīts šogad būs nedaudz virs 3% no IKP, bet nākamgad, pieaugot aizsardzības izdevumiem, tas pietuvosies 5% no IKP. Valsts parāda līmenis vidējā termiņā pārsniegs 51% no IKP. Fiskālā politika saglabāsies stimulējoša, un valdības investīciju plāni turpinās atbalstīt ekonomiku.