Latvijas Banka pazemina IKP prognozi 2026. gadam līdz 2%
Latvijas Banka samazinājusi šā gada IKP pieauguma prognozi no 2,8% līdz 2%, kā galveno iemeslu minot ārējās vides satricinājumus un ģeopolitisko nenoteiktību.
/nginx/o/2026/05/25/17661360t1h388f.jpg)
Latvijas Bankas jaunākās prognozes liecina par lēnāku ekonomikas izaugsmi
Otrdien, 16. jūnijā, Latvijas Banka publiskoja atjauninātās makroekonomiskās prognozes, samazinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 2%. Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste norādīja, ka izmaiņas skaidrojamas ar ārējās vides satricinājumiem.
Prognožu izmaiņas turpmākajiem gadiem
Arī 2027. gadam prognoze samazināta no 2,9% līdz 2,4%, bet 2028. gadam – no 3,2% līdz 3%. Centrālās bankas eksperti atzīmē, ka ārējās vides satricinājumi, tostarp ģeopolitiskie konflikti, mazina ārējo pieprasījumu un palielina patērētāju un investoru piesardzību.
Ieguldījumi un izmaksas
Vienlaikus kā pozitīvu faktoru Latvijas Banka min ieguldījumus militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, kā arī lielo valsts projektu īstenošanu, kas palīdz saglabāt mērenu izaugsmi. Karadarbība Tuvajos Austrumos veicina transporta, degvielas, iepakojuma un citu izejvielu izmaksu pieaugumu, ko uzņēmumi pagaidām absorbē uz peļņas maržu rēķina, taču daļa šo izmaksu izpaudīsies nākamajos periodos.
Darba tirgus un algas
Darba tirgus saglabājas saspringts, lai gan ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās nedaudz samazina darbaspēka pieprasījumu. Bezdarba prognoze nedaudz paaugstināta: 2026. gada beigās – 6,7%, 2027. gada beigās – 6,5%, 2028. gada beigās – 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Algu pieaugums prognozēts 7,4% 2026. gadā, 7,3% 2027. gadā un 7,5% 2028. gadā, kas ir nedaudz lēnāks temps nekā iepriekš gaidīts.
Patēriņa atjaunošanās atlikta
Privātā patēriņa straujāka atjaunošanās, uz kuru cerēts iepriekš, atkal tiek atlikta ģeopolitisko satricinājumu dēļ, lai gan iedzīvotāju uzkrājumi palīdz amortizēt piesardzības viļņus.


