Latvijas Bankas ekonomisti: dīzeļdegvielas cenas ātrāk reaģē uz kāpumu nekā kritumu
Latvijas Bankas ekonomisti pētījuši dīzeļdegvielas cenu veidošanos un konstatējuši īstermiņa asimetriju – cenas straujāk pieaug nekā krīt, taču ilgtermiņā pārnese ir pilnīga. Tāpat pēdējos gados pieaudzis mazumtirdzniecības uzcenojums.
Latvijas Bankas ekonomisti veikuši detalizētu dīzeļdegvielas cenu analīzi, konstatējot, ka degvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) uz iegādes cenu izmaiņām reaģē ātri un pilnībā, tomēr pastāv neliela īstermiņa asimetrija – cenas kāpuma gadījumā tās pieaug straujāk nekā krituma gadījumā samazinās.
Pētījums liecina, ka gāzeļļas cenām Eiropā palielinoties par 10 centiem litrā, dīzeļdegvielas cenas Latvijas DUS 25–30 darbdienu laikā pieaug par tādiem pašiem 10 centiem. Puse no ietekmes tiek sasniegta jau piektajā vai sestajā darbdienā, proti, nedēļas laikā cena pieaug par pieciem centiem. Ekonomisti norāda, ka šī asimetrija ir īslaicīga un pilnībā izzūd 25–30 dienu laikā. Zinātniskajā literatūrā šo parādību dēvē par "raķetes un spalvas" efektu, jo cenas kāpumā aug strauji kā raķete, bet kritumā samazinās pakāpeniski kā spalva.
Ekonomisti uzsver, ka šī asimetrija ir salīdzinoši nesena parādība, kas datos izteiktāk novērojama pēc 2017. gada. Iespējams, to ietekmējis fakts, ka Latvijas degvielas tirgus pirms aptuveni desmit gadiem sasniedzis piesātinājumu – realizētais degvielas apjoms vairs neaug, tāpēc DUS peļņu var palielināt tikai, iekarojot tirgus daļu vai mainot cenu stratēģiju.
Vienlaikus pētījumā identificēts arī dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības uzcenojuma pieaugums. Iepriekšējos desmit gados tas bija 9–13 centi litrā, bet pēdējos četros gados pieaudzis līdz 15–20 centiem. Šī tendence vērojama visiem lielākajiem DUS tīkliem – "Neste", "Circle K", "Virši" un "Viada" – un tā ir raksturīga arī kaimiņvalstīs un lielākajās Ziemeļrietumeiropas valstīs. Latvijā uzcenojums nav ne lielākais, ne straujāk augošais reģionā.
Ekonomisti brīdina, ka uzcenojuma pieaugums un asimetrija ne vienmēr nozīmē lielāku peļņu DUS. To var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, pieprasījuma svārstības, cenu diferencēšana, biodegvielas sadārdzinājums, Krievijas naftas importa aizliegums un darba samaksas pieaugums (kopš pirms Covid-19 vidējā alga Latvijā augusi par 70%, minimālā – par 80%). Arī naftas cenu svārstības kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir veicinājušas šo tendenci.
