Latvijas jaunā paukotāja Sofija tuvojas olimpiskajām spēlēm
Latvijas špagas paukotājai Sofijai 2026. gadā izdevies kļūt par Eiropas un pasaules junioru čempioni. Viņai ir potenciāls atgriezt Latviju olimpisko spēļu paukošanas sacensībās pēc 28 gadu pārtraukuma.
Latvijas paukotāja Sofija, kuru dēvē par šobrīd daudzsološāko valsts pārstāvi šajā sporta veidā, var palīdzēt Latvijai atgriezties olimpisko spēļu paukošanas turnīrā pēc 28 gadu pārtraukuma. Pēdējo reizi Latviju špagas disciplīnā olimpiskajās spēlēs pārstāvēja daugavpiliete Jūlija Vansoviča 2000. gadā Sidnejā: viņa nokļuva līdz astotdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajai čempionei Tīmeai Naģi no Ungārijas.
Panākumi no kadetēm līdz elitei
Pirmo godalgu augsta līmeņa starptautiskās sacensībās Sofija izcīnīja 2022. gadā, kad ieguva bronzu Eiropas čempionātā kadetēm. Gadu vēlāk šajā vecuma grupā viņa kļuva par sudraba medaļnieci, bet vēl gadu vēlāk ieguva bronzu Eiropas junioru čempionātā.
- gadā sekoja pirmie tituli: zelts gan Eiropas, gan pasaules junioru čempionātā. Pavasarī paukotāja izcīnīja bronzu arī Grand Prix sacensībās elites grupā, kur konkurentes ir ievērojami pieredzējušākas. Šādu posmu sezonā ir tikai trīs, un tie ir nākamais līmenis aiz pasaules un Eiropas čempionātiem. Visi šie rezultāti gūti neilgi pēc muguras traumas izārstēšanas.
Ģimenes pieredze un treniņu apstākļi
Ar paukošanu nodarbojusies arī Sofijas māte. Sākotnēji viņu satrauca meitas gaitas sportā, jo pati bija pieredzējusi grūtības, trenējoties ar floreti, un sastrādāties ar treneri, taču bažas ātri izklīda. Sofija paukošanā ir kopš sākuma, citus sporta veidus nav mēģinājusi. Uz nodarbībām viņa aizgāja kopā ar brālēnu, un sākumā sports viņai nepatika, taču vēlāk, sākoties cīņām un uzvarām, tas ievilka.
Brālēns tagad dien Nacionālajos bruņotajos spēkos. Sofija arī apsvērusi šādu iespēju, taču vieta armijas sporta klubā viņai nav atradusies. Treneris Mihails Jefremenko, kuram ir plaša pieredze modernajā pieccīņā, stāsta, ka klubs vairs īsti nedarbojas un vietas tiek nodrošinātas tikai atsevišķiem sportistiem. Arī Zemessardzē vietu sportistiem nebija, taču, ja vakance parādīsies, to izmantos.
Latvijā Sofijai trūkst līdzvērtīgu treniņpartneru, tāpēc sparingus viņa aizvada nometnēs ar citu valstu izlašu sportistiem, arī vīriešiem, kā arī ar Igaunijas izlasi. Treneris norāda, ka šāda prakse ir divējāda, jo vīriešiem ir citādāks reakcijas ātrums un spēks, un uzsver, ka jāturpina strādāt treniņnometnēs.
