Latvijas klimats siltinās: eksperti skaidro, kā pārmaiņas jūtamas ikdienā
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Latvijas Universitātes pētnieces skaidro, kā klimata pārmaiņas ietekmē Latvijas laiku, dabu, lauksaimniecību un infrastruktūru. Vidējā temperatūra pieaugusi par 1,2 grādiem, nokrišņi – par 4 %.
Klimata pārmaiņas Latvijā jau tagad ietekmē laikapstākļus, dabu, lauksaimniecību un būvju drošību, norāda divas jomas speciālistes: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) klimata datu analītiķe Agate Baumane-Puku un Latvijas Universitātes vadošā pētniece, ģeogrāfijas doktore Gunta Kalvāne. Viņu skaidrojums publicēts Jauns.lv video materiālā, kas tapis klimata izpratnes kampaņas ietvaros.
Ko rāda dati
Pēc Baumanes-Puku teiktā, starp references periodu no 1961. līdz 1990. gadam un pašreizējo klimata periodu no 1991. līdz 2020. gadam vidējā temperatūra Latvijā pieaugusi par 1,2 grādiem, bet nokrišņu daudzums – par 4 %. Pieaugušas arī ekstrēmu nokrišņu rādītāji, piemēram, maksimālais nokrišņu daudzums vienā vai piecās diennaktīs. Eksperte uzsver: klimats mainījies vienmēr, taču tik strauja pārmaiņu tempa un cilvēka darbības lomas agrāk nav bijis.
Vēsturiskās klimata normas un scenāriji līdz 2100. gadam pieejami vietnē klimats.meteo.lv, bet globālie biļeteni – Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas vietnē climate.copernicus.eu.
Pārmaiņas dabā un klimata tipā
Kalvāne norāda, ka lazdas un baltalkšņi dažkārt sāk ziedēt jau decembrī, bet rudeņi iestājas vēlāk nekā 20. gadsimta vidū. Kontinentālās iezīmes izlīdzinās: arvien lielākā valsts daļā aukstākā mēneša vidējā temperatūra nenoslīd zem -3 grādiem. Grūtības rada tieši straujās svārstības starp vēsiem un karstiem periodiem.
Riski un gatavība
Pētnieču vērtējumā Rīgas un Ogres applūšana nav zinātniski pamatots scenārijs. Reālāki riski ir smags, mitrs sniegs, kas Lietuvā pēdējās divās ziemās pārslogoja jumtus, kā arī sausums sējas laikā aprīlī un karstuma ietekme uz lopiem – ilgstošs karstums var pasliktināt piena kvalitāti līdz pat 90 dienām. Kolkā vienā vētras epizodē reģistrēti 125 litri nokrišņu uz kvadrātmetru.
Eksperti aicina nepamest novārtā šūnapraides brīdinājumus, jo ekstrēmi notikumi var būt ļoti lokāli un prognozes precizitāte vēl nesasniedz vienu kilometru.
Kā būtiskākās iedzīvotāju iespējas viņas min balsošanu par klimata politikas virzītājiem, līdzdalību apkaimes kopienās, mājokļa energoefektivitāti, ikdienas mobilitāti un apzinātu patēriņu.
