Latvijas piekrastes zvejnieki izstrādā izturīgus murdus pret roņiem un kormorāniem
Biedrība “Mazjūras zvejnieki” sadarbībā ar zinātnisko institūtu “BIOR” izstrādā jauna veida murdus un stāvvadu, kas pasargā lomu no roņiem un putniem. Pēc zinātnieku atzinuma rasējumus varēs bez maksas izmantot visi piekrastes zvejnieki.
Latvijas piekrastes zvejnieki meklē izeju no situācijas, kurā roņi un kormorāni bojā zvejas rīkus un apēd lomu. Biedrība “Mazjūras zvejnieki” kopā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” izstrādā jaunus, videi draudzīgus zivju murdus un stāvvadu. Mērķis ir saglabāt nozari, kurā jūrā visu gadu dodas vien pārdesmit zvejnieku.
Problēma: roņi, kormorāni un vecie rīki
Piekrastē joprojām plaši izmanto padomju laika kolhozu standartiem atbilstošus smagus linumu murdus, kā arī žaunu un reņģu tīklus. Biedrības valdes priekšsēdētājs un praktizējošs zvejnieks Andris Cīrulis stāsta, ka roņu populācija katru gadu pieaug, bet parastajos tīklos faktiski neko vairs nevar nozvejot, jo ronis tos saplēš un apēd lomu. Kormorāni stāvvados var iznīcināt simtiem kilogramu reņģu. Daļa zvejnieku amatu pametusi un devusies strādāt citās nozarēs vai uz zvejas kuģiem Skandināvijā.
Jaunie rīki
Biedrība pārņēma Igaunijas un Somijas pieredzi un pielāgoja to Latvijas piekrastes apstākļiem. Tapuši četri zinātniskās izpētes projekti: lielais zivju murds, dibenstāvvads, mazizmēra murdi un riņķvads. Lielā murda astei izmantots izturīgais materiāls “Dyneema”, ko roņa zobi un nagi nespēj saplēst, bet ieejā ir roņu siets. Murdam ir viegli nomaināma rezerves sēta, bet atdzirkņu sistēma ļauj mazajām zivīm izkļūt, un lieguma laikā noķertās zivis var palaist dzīvas. Pirmajā sezonā murds izturējis vētras, kuru laikā vecie rīki tika saplēsti.
Slēgtais divkastu dibenstāvvads ir gandrīz 100 metru garš un nogremdējams līdz 17 metru dziļumam. Viens šāds rīks novietots pie Kolkas raga līča pusē. Tas ļauj zvejot arī ziemā, un to paceļ ar gaisa baloniem un kompresoru.
Kas gaida tālāk
Pēc “BIOR” selektivitātes atzinuma rasējumus bez maksas varēs izmantot ikviens piekrastes zvejnieks. Atzinums paver iespēju saņemt Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda atbalstu Lauku atbalsta dienesta programmās, kur investīcijām selektīvajos rīkos līdzfinansējums var sasniegt 100 %. Biedrības projektu vadītāja Iveta Tomsone norāda, ka pārējos risinājumus testēs nākamgad.
Nozari joprojām kavē administratīvie šķēršļi un paaudžu nomaiņa. Biedrība rosinājusi Zemkopības ministriju izveidot prakšu tīklu jaunajiem zvejniekiem, taču sistēmiska risinājuma vēl nav. Tomsone arī kritizē prasību katrai pārstrādātai vai kūpinātai zivju partijai norādīt QR kodu.
