Latvijas piena nozare: saimniecību kļūst mazāk, ražošanas apjoms nemainās, eksports aug
Latvijā samazinās piena saimniecību un slaucamo govju skaits, taču saražotā piena apjoms jau aptuveni trīs gadus ir gandrīz nemainīgs. Piena produktu eksporta vērtība desmit gados audzusi no nepilniem 200 līdz vairāk nekā 320 miljoniem eiro.
Latvijas piena nozare piedzīvo strukturālas pārmaiņas: saimniecību un slaucamo govju skaits samazinās, taču saražotā piena apjoms jau aptuveni trīs gadus būtiski nemainās. Par nozares situāciju, izaicinājumiem un nākotni stāsta Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks un akciju sabiedrības “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Gatis Kaķis. Tas svarīgi gan lauksaimniekiem, gan piena pārstrādātājiem, kuriem jākonkurē ar ražotājiem kaimiņvalstīs.
Mazāk saimniecību, vairāk produktivitātes
Kaķis min, ka Latvijā ir ap 110 tūkstošiem slaucamo govju, un to skaits katru gadu sarūk vidēji par 2000–5000. Valstī ir ap 6300 saimniecību ar vienu līdz 50 govīm, un tajās atrodas aptuveni 36 % no visām govīm. Saimniecību ar vairāk nekā 100 govīm ir nedaudz vairāk par diviem simtiem. Kaķis prognozē, ka pēc 5–10 gadiem slaucamo govju varētu būt 90–100 tūkstoši. Šolks uzskata, ka stabilais apjoms liecina par ražošanas koncentrēšanos saimniecībās, kas spēj ieguldīt tehnoloģijās; pieaug arī vidējais izslaukums no govs.
Cena, darbaspēks un paaudžu maiņa
Piena iepirkuma cena pašlaik nostabilizējusies nedaudz zem 40 centiem par kilogramu, taču mazajām saimniecībām tā ir ievērojami zemāka nekā lielajām. Papildu slogu rada dārgi resursi un darbinieku trūkums. Saimniecību vadītāju vidējais vecums tuvojas 60 gadiem un kopš 2020. gada pieaudzis gandrīz par četriem gadiem, bet jauniešu interese par nozari ir neliela.
Pārstrāde un eksports
Latvijā katru dienu pārstrādā aptuveni 1550 tonnu piena, un daļa svaigpiena tiek pārdota pārstrādei Lietuvā. Šolka vērtējumā aptuveni puse Latvijā pārdotā dzeramā piena ir ražota Lietuvā vai Igaunijā; Igaunijā vietējā piena īpatsvars ir ap 95 %, Lietuvā virs 80 %.
Piena produktu eksporta vērtība desmit gados pieaugusi no nepilniem 200 miljoniem eiro līdz vairāk nekā 320 miljoniem eiro 2025. gadā. Produkti nonāk aptuveni 72 valstīs, un arvien biežāk tiek eksportēti krēmsieri un biezpiena produkti, nevis tikai piena pulveris. Šolks brīdina, ka, samazinoties atbalstam pārtikas ražošanai, uzņēmumiem varētu būt grūtāk paplašināt ražošanu. Kaķis nākotni vērtē pārliecinoši: “Latvijā piensaimniecība bija, ir un būs.”
