Latvijas premjers aicina slēgt ES robežas visiem Krievijas pilsoņiem
Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs aicina Eiropas Savienību aizvērt robežas visiem Krievijas pilsoņiem, jo ES nevar pārbaudīt simtiem tūkstošu krievu tūristu. Viņš arī brīdina par pieaugošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem NATO austrumu flangā.

Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs aicinājis Eiropas Savienību (ES) slēgt robežas visiem Krievijas pilsoņiem. Savu nostāju viņš izklāstīja intervijā vācu izdevumam WELT, kas, tāpat kā Politico, ietilpst Axel Springer Global Reporters Network. Pēc viņa domām, ES nespēj pārbaudīt simtiem tūkstošu Krievijas tūristu, kurus joprojām ielaiž.
„Ielaist ES tik daudz cilvēku pašlaik ir pārāk bīstami. Mēs nedrīkstam piekāpties Krievijai, mēs nedrīkstam izrādīt vājumu,” sacīja Kulbergs. „Neviens nevar pārbaudīt tik daudz cilvēku.”
Vīzu ierobežojumu iniciatīva
Latvija bija viena no 11 valstīm, kas jūnijā parakstīja Zviedrijas vadīto vēstuli ar aicinājumu Briselei ierobežot vīzas krieviem. Migrācijas komisārs Magnuss Brunners oktobrī Politico norādīja, ka Eiropas Komisija nākamgad varētu iesniegt priekšlikumu.
Hibrīduzbrukumi un drošība
Kulbergs uzsvēra, ka Krievijas hibrīduzbrukumi NATO austrumu flangā pastiprinās. Viņš pastāstīja, ka Latvijas un Igaunijas speciālie spēki pagājušajā nedēļas nogalē Igaunijas teritorijā aizturējuši astoņus cilvēkus, kuriem bijuši „konkrēti norādījumi uzbrukt Igaunijā esošai ražotnei, kas atbalsta Ukrainu”. Pēc premjera teiktā, aiz tā stāv Krievija.
Viņš tuvākos mēnešus nosauca par „patiesības ziemu”. Kulbergs norādīja, ka Krievija sit pa Ukrainas ūdens, siltuma un elektroapgādi, jo frontē gūst nelielus panākumus, vienlaikus mēģinot ietekmēt sabiedrisko domu Vācijā un citviet.
Attieksme pret Krieviju un sarunām
Premjers izslēdza atgriešanos pie normālām attiecībām ar Maskavu pēc jebkāda pamiera Ukrainā: „Ir uzskats, ka pēc pamiera iespējama atgriešanās pie normālām attiecībām ar Krieviju. Tā nav. Tā ir jauna ēra.”
Viņš arī nosauca par „pārspīlējumu” bažas, ka ceturtdienas Donalda Trampa, Sji Dzjiņpina un Vladimira Putina samits Šeņčžeņā ir jauna Jalta, norādot, ka Krievijas līderis esot pazemots. Jaltas konference 1945. gada februārī, kurā ASV, Lielbritānijas un PSRS līderi veidoja pēckara Eiropas kārtību, plaši uzskatīta par to, kas lielu daļu Centrālās un Austrumeiropas atstāja padomju ietekmē.
Kulbergs aicināja lielākās valstis, īpaši Vāciju, nepakļauties kara nogurumam. Viņš pauda, ka ir pilnīgi iespējams būt proeiropeiskam, spēcīgi atbalstīt Ukrainu, stāties pretī agresoram un tomēr uzvarēt vēlēšanās ar lielu pārsvaru.


