Latvijas premjers kritizē ES valstis, kas kavē 21. sankciju paketi pret Krieviju
Latvijas premjers Andris Kulbergs norādījis, ka ES dalībvalstis, bloķējot sankcijas, kļūst par līdzdalībniecēm Ukrainas upuros, un aicinājis izvēlēties starp peļņu un mieru.
Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs asi kritizējis Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras kavē 21. sankciju paketes pieņemšanu pret Krieviju. Intervijā aģentūrai Reuters viņš īpaši pieminēja Bulgāriju, kas bloķējusi atsevišķus paketes elementus. Kulbergs uzsvēra, ka veto uzlikšana atsevišķām sankciju daļām nozīmē līdzdalību Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju bojāejā.
Premjers kritizēja arī bezdarbību attiecībā uz Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem un sašķidrinātās dabasgāzes (SPG) tirdzniecību, norādot, ka tas baro Krievijas kara mašīnu. "Dažas (Eiropas) valstis no tā gūst lielu peļņu. Jautājums ir: vai jūs vēlaties pelnīt naudu, vai vēlaties mieru? Abus reizē nevar iegūt," sacīja Kulbergs.
Eiropas Savienības Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 15. jūlijā nespēja vienoties par 21. sankciju paketi, taču pagarināja cenu griestu termiņu Krievijas naftai līdz 23. jūlijam. Paketi bija plānots apstiprināt līdz 15. jūlijam saistībā ar šo termiņu.
Austrija pieprasījusi atcelt sankciju ierobežojumus un atbloķēt aktīvus Krievijas investīciju kompānijai Rasperia, kas saistīta ar oligarhu Oļegu Deripasku. Šis jautājums pēdējo reizi publiski izskanēja 2025. gada oktobrī, diskutējot par 19. sankciju paketi.
Iepriekš 21. paketi draudēja bloķēt Bulgārija, pieprasot izslēgt no sarakstiem patriarhu Kirilu; vēlāk tai pievienojās Itālija. Pēc Kirila izslēgšanas no sankciju saraksta šīs prasības tika atsauktas.
