Latvijas reljefs – vērtīgs leduslaikmeta liecību krājums, ko pēta LU zinātnieki
Latvijas teritorijas reljefs ir kā milzīgs arhīvs, kurš saglabājis informāciju par pēdējā leduslaikmeta notikumiem. To pēta Latvijas Universitātes zinātnieki, cenšoties izprast Skandināvijas ledusvairoga izturēšanos pirms 15–20 tūkstošiem gadu.
Lai gan mūsdienās ledāju izzušana visstraujāk notiek kalnu un polārajos reģionos, Latvijas teritorijā dramatiskākās izmaiņas norisinājās pēdējā leduslaikmeta beigās. Pēc Latvijas Universitātes zinātnieku domām, pašreizējais Latvijas reljefs ir neizsmeļams informācijas avots par to, kā pirms aptuveni 15–20 tūkstošiem gadu uzvedās Skandināvijas ledusvairogs.
Šī ledusvairoga atkāpšanās atstājusi daudzveidīgas reljefa formas – no morēnām un drumliniem līdz izcilām osu grēdām un kuplākajiem ledāju izcelsmes ezeriem. Katra no šīm formām ir kā lappuse milzīgā arhīvā, kas ļauj rekonstruēt ledāja dinamiku un klimata apstākļus tā pastāvēšanas laikā. Šīs zināšanas ir svarīgas ne tikai pagātnes izpratnei, bet arī mūsdienu klimata izmaiņu prognozēšanai.
Latvijas Universitātes pētnieki regulāri veic lauka pētījumus šajā jomā, analizējot nogulumu paraugus, veicot ģeomorfoloģiskās kartēšanas un izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, lāzerskenēšanu. Pētījumu rezultāti palīdz saprast, kā ledāju kustības izmainījušas mūsu dabas vidi un kādas liecības par to vēl slēpjas Latvijas ainavā.
