Latvijas smērsiers ar ķiplokiem ieguvis bronzas medaļu pasaules siera konkursā Spānijā
Spānijas pilsētā Kordovā notikušajā konkursā “World Cheese Awards” pirmo reizi piedalījās pieci Latvijas amata siera ražotāji. Bronzas medaļu ieguva Kaziņas Bonijas smērsiers ar ķiplokiem.

Spānijas pilsētā Kordovā 12. novembrī notika pasaules siera konkurss “World Cheese Awards”, kurā pirmo reizi piedalījās pieci amata siera ražotāji no Latvijas. Starp bronzas medaļu ieguvējiem ir arī Kaziņas Bonijas smērsiers ar ķiplokiem. Panākumus nozares pārstāvji vērtē kā apliecinājumu tam, ka Latvijas mazie ražotāji spēj konkurēt starptautiskā mērogā, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”.
Konkurss šogad notika 38. reizi. Tajā piedalījās 5330 sieri no 45 valstīm, un tos “aklajā” degustācijā vērtēja 270 tiesneši no 51 valsts, ņemot vērā izskatu, tekstūru, aromātu un garšu. Tiek piešķirtas bronzas, sudraba un zelta medaļas. No 108 labākajiem sieriem čempionu publiskā sesijā izvēlas 14 tiesnešu “superžūrija”.
Kas ražo awarded sieru
Kaziņas Bonijas sieru ražo Santa Lasmane, bioloģiskās kazu saimniecības “Sniķeri” īpašniece. Siera meistare viņa kļuvusi pašmācības ceļā, kā arī mācoties pie meistariem Itālijā. Saimniecība piedāvā dažādus smērsierus, svaigsierus, mīkstos un nogatavinātos sierus, kazas pienu, jogurtu un biezpienu, un tā ir atvērta apmeklētājiem.
Līdz šim vienīgais Latvijas amata siera ražotājs, kas piedalījies starptautiskos konkursos, bija SOIRA, kuras sieri astoņus gadus pēc kārtas apbalvoti konkursā “British Great Taste Awards”. Šogad uzņēmuma līdzīpašniece Inga Āriņa-Vilne tika uzaicināta darboties Pasaules siera konkursa superžūrijā, un viņa palīdzēja nosūtīt piecu ražotāju sierus uz konkursu.
Nozares izaicinājumi
Asociācija min vairākas problēmas: augstas ražošanas izmaksas un birokrātisko slogu, nodokļu slogu, higiēnas un dokumentācijas prasības, kas neatbilst mazo ražotāju apjomiem, kā arī dažviet PVD kontroli, kas pārvēršas formālā pārbaudē un sodīšanā. Otra problēma ir siera kultūras attīstība, jo padomju laikā tā balstījās galvenokārt Krievijas un Holandes sierā. Trešā – dažiem ražotājiem trūkst zināšanu par siera nogatavināšanu.
Asociācija iesaka samērīgas prasības un nodokļus atbilstoši ražotāja mērogam, mazāku birokrātiju un uz konsultēšanu balstītu uzraudzību.


