Latvijas valdības parāds uz iedzīvotāju – 11 700 eiro, krietni zem Eiropas augstākajiem rādītājiem

Latvijas vispārējās valdības parāds, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir 11 700 eiro. Tas redzams Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) apkopotajos datos par Eiropas valstu valdību parādu. Latvijas parāds veido 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valsts joprojām izpilda Māstrihtas kritēriju, kas paredz parādu noturēt zem 60% no IKP.

Salīdzinājums Eiropā

Vislielākais parāds uz vienu iedzīvotāju Eiropā ir Beļģijā – 60 100 eiro. Vismazākais ir Bulgārijā – 5500 eiro. Attiecībā pret IKP augstākais parāds ir Grieķijā (140,8%), zemākais – Igaunijā (26,1%).

Latvijas parāds ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem, salīdzinot ar 2025. gada otro ceturksni.

Prognozes

Finanšu ministrijas indikatīvais novērtējums rāda, ka parāds 2026. gadā varētu sasniegt 47,9% no IKP, 2027. gadā – 51,8%, 2028. gadā – 52,8%, 2029. gadā – 54%, bet 2030. gadā – 54,1%. Procentu maksājumi 2026. gadā prognozēti 1,3% no IKP, 2027. un 2028. gadā – 1,4%, bet 2029. un 2030. gadā – 1,6% no IKP.

Citu valstu dinamika

FDP skaidro, ka no 14 valstīm, kuru parāds ir zem 60% no IKP, trijās tas ir samazinājies. Lielākais kritums bija Kiprā (9,6 procentpunkti) un Dānijā (1,7 procentpunkti). Pārējās 11 zemā parāda valstīs parāds pieauga vidēji par 1,9 procentpunktiem.

No 13 augstā parāda valstīm sešās parāds samazinājās vidēji par 3,7 procentpunktiem, visvairāk Grieķijā (11,2) un Slovēnijā (4,5). Septiņās valstīs tas pieauga vidēji par 3,3 procentpunktiem, tostarp Polijā par 6,7, Beļģijā par 3,8 un Francijā par 3,7 procentpunktiem.

Vispārējā valdība aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes.