Latvijas vēstniece ANO: Drošības padomē valsts balsij ir liels svars, bet pasauli divos gados sakārtot nevar
Latvijas pastāvīgā pārstāve ANO Sanita Pavļuta-Deslandes intervijā skaidro, ko Latvija var panākt ANO Drošības padomē, kur tā darbojas kā nepastāvīgā locekle 2026.–2027. gadā. Viņa uzsver, ka padomes šķelšanās atspoguļo lielvalstu pretrunas.
Latvijas vēstniece un pastāvīgā pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā Sanita Pavļuta-Deslandes izdevumam «SestDiena» sniegtajā intervijā skaidrojusi, ko Latvija var panākt ANO Drošības padomē (DP) – ANO struktūrā, kas lemj par mieru un drošību pasaulē. Latviju padomē ievēlēja 2025. gada 3. jūnijā uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, un novembrī valsts vadīs padomes prezidentūru. Vēstniece šo dalību vērtē kā iespēju, kādas Latvijas diplomātijas vēsturē līdz šim nav bijis.
Ko ANO var un ko nevar
Pavļuta-Deslandes norāda, ka ANO ir plašāka par Drošības padomi: organizācijā ir 193 dalībvalstis, un tās sistēmā darbojas arī UNESCO, UNICEF un UNDP. Drošības padomē ir 15 dalībvalstis – piecas pastāvīgās ar veto tiesībām (ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna un Krievija) un desmit ievēlētās. Pēc vēstnieces teiktā, ANO Statūti liedz mainīt robežas ar spēku, un starptautiskās tiesības ir aizsardzības mehānisms pret lielvalstu patvaļu. Krievija, būdama pastāvīgā locekle, šos statūtus pārkāpj.
Viņa uzskata, ka padomes nespēja vienoties ir sekas lielvalstu atšķirīgajām pozīcijām, nevis cēlonis. Šīs pretrunas attiecas uz Krievijas agresiju Ukrainā un Tuvo Austrumu konfliktu, taču padomes darba kārtībā ir vairāk nekā 60 jautājumu, un par lielāko daļu lēmumus pieņem. Statūtu grozīšanai nepieciešama arī visu piecu pastāvīgo locekļu piekrišana, tāpēc viņa to uzskata par ļoti grūti iedomājamu.
Latvijas pieredze padomē
Latvija padomē darbu sāka šā gada janvārī pēc pusgadu ilgas sagatavošanās; pēdējos trīs mēnešus tā sanāksmēs piedalījās kā novērotāja. Pirmajā darba nedēļā sākās iebrukums Venecuēlā, kas nebija iepriekš plānots darba kārtībā, un pirmdienā tika sasaukta sanāksme.
Vēstniece stāsta, ka maijā Krievija paziņoja, ka Baltijas valstis atļauj Ukrainai izmantot to gaisa telpu uzbrukumiem, un draudēja. Latvija padomes sēdē to noraidīja, ASV atbalstīja Latvijas nostāju un apstiprināja NATO 5. panta spēkā esamību. Pēc vēstnieces domām, nelielai valstij padomē ir iespēja, ka tās viedoklim pievērš uzmanību arī lielvalstis.
