Lauksaimnieki Latvijā strīdas ar apdrošinātājiem par ražas zudumu atlīdzībām
Pēc smagā 2025. gada Latvijas lauksaimnieki un apdrošinātāji strīdas par atlīdzībām, lai gan valsts atbalsts polišu iegādei šogad ir lielākais. Sējumu apdrošināto skaits kritis, un daļa zemnieku apdrošināšanas jēgu apšauba.
Latvijas lauksaimniecībā, kur nepārvaramas varas apstākļi, tostarp sausums, lietavas un salnas, vērojami jau ceturto gadu, pastiprinās diskusija par ražas apdrošināšanu. Zemnieki, apdrošinātāji un Zemkopības ministrija vērtē, vai sistēma darbojas, jo daļa saimniecību pēc 2025. gada zaudējumiem saskārusies ar apdrošinātāju atteikumiem un tiesvedību.
Skaitļi par tirgu
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka sējumu un stādījumu apdrošināšana 2014. gadā bija 40 lauksaimniekiem, 2021. gadā – 939, bet 2025. gadā – 641. Iemaksas šajā segmentā no nepilniem 0,47 miljoniem eiro 2014. gadā pieauga līdz 12,45 miljoniem 2022. gadā un pērn sarukušas līdz 9,5 miljoniem. Dzīvnieku apdrošināšanā saimniecību skaits no aptuveni 2200 samazinājies līdz 1137. Viņš piebilst, ka dati neietver Vācijas apdrošinātāja Vereinigte Hagel segumu, tāpēc kopējie rādītāji ir lielāki. Pēc 2025. gada pētījuma apdrošināti ir 53% graudkopības platību.
Valsts atbalsts
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits informē, ka ES atbalsts sedz līdz 50% no polises izmaksām, bet augļu un dārzeņu platībām – līdz 70%. Apdrošināšanu ik gadu izmanto ap 2000 lauksaimnieku, atbalsts ir aptuveni 11 miljoni eiro gadā. Pērn apdrošināti 397 tūkstoši hektāru sējumu un 221 tūkstotis zīdītājdzīvnieku. Lauku atbalsta dienests šogad prēmiju daļējai segšanai atvēlējis 13,7 miljonus eiro.
Zemnieku pieredze un kritika
SIA Agrofirma Lobe valdes priekšsēdētājs Raivo Dzilna stāsta, ka uzņēmumu grupa apdrošināšanai tērējusi 700 000–800 000 eiro gadā. Pērn lietusgāžu dēļ graudaugu zudumi vietām sasniedza 70%, taču apdrošinātājs atteicās maksāt atlīdzību, un uzņēmums vērsies tiesā. Šogad polisi viņš nav iegādājies.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis kritizē apdrošinātāju vēlmi zaudējumus atgūt ar dārgākām polisēm un jautā, kam publiskais atbalsts galu galā strādā. Šmits atzīst, ministrijai nav datu par atlīdzību kavējumiem vai atteikumiem.
