Lavrovs: Baltijas valstis kļuvušas par Rietumu instrumentu; piemin NATO kodolieroču izvietošanu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicies par Baltijas valstīm, nosaucot tās par galveno Rietumu spiediena līdzekli pret Maskavu. Viņa reakcija sekojusi pēdējo dienu diskusijām par NATO kodolatturēšanas spēku iespējamo izvietošanu alianses austrumu flangā.

Pēc Krievijas mediju sniegtās informācijas, Lavrovs apgalvojis, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad esot galvenās “kaujas galviņas”, kuras Rietumi vērš pret Krieviju. Viņš atsaucies uz “igauņu karstasinīgo raksturu” un piebildis, ka arī Lietuva un Latvija paziņojušas par gatavību atteikties no aizlieguma savā teritorijā izvietot kodolieročus.

Šādi izteikumi izskanējuši pēc tam, kad Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pauduši atbalstu iespējai apspriest NATO kodolatturēšanas spēku izvietošanu, ja to paredzētu alianses kopējā aizsardzības politika. Abi prezidenti uzsvēruši, ka tā būtu kolektīvas drošības rīcība, nevis vienpusēja Baltijas valstu iniciatīva.

Maskava uz šādiem signāliem reaģējusi asi. Krievijas amatpersonas norāda, ka kodolatturēšanas līdzekļu izvietošanu Baltijā uztvertu nopietni un tā netiktu ignorēta.

Tajā pašā laikā Lavrovs atkārtoti apliecinājis, ka Krievija neplāno izbeigt karu Ukrainā, kamēr netiks sasniegti prezidenta Vladimira Putina izvirzītie mērķi. Viņš atsaucas uz 2024. gada jūnija prasībām — Ukrainas bruņoto spēku izvešanu no Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju, Ukrainas atteikšanos no iestāšanās NATO, kā arī tās “demilitarizāciju” un “denacifikāciju”.

Lavrovs arī vainojis Rietumvalstis vienošanos neievērošanā un teicis, ka Maskava partneriem vairs neuzticas.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt apgalvojis, ka Krievija faktiski karo ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar Eiropas valstīm un ASV. Viņaprāt, konflikts jau sen esot pāraudzis “pilna mēroga karā”, nevis tā dēvētajā “speciālajā militārajā operācijā”.