Le Pēna pozicionējas kā Francijas aizstāve, Francijā pieaugot problēmām
Francijā pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanām saasinās politiskie un finanšu jautājumi, un Marina Le Pēna cenšas izcelt sevi kā valsts aizstāvi. Politico apkopotie materiāli skar arī nemierus Francijā, ES budžeta sarunas un Lielbritānijas iespējamo atgriešanos ES.
Francijas politiķe Marina Le Pēna pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanām cenšas pasniegt sevi kā valsts aizstāvi brīdī, kad valsti pieaugoši nomāc problēmas. Tā liecina Politico Europe virsraksts. Pievienotajos materiālos, kas atrodami avota lapā, minēti vairāki ar to saistīti notikumi.
Nemieri un vēlēšanu aprēķini
Politico 20. oktobrī publicēja analīzi par to, ko Francijā notikušie nemieri atklāj par riskiem un iespējām 2027. gada vēlēšanu kandidātiem. Izvērtēti Le Pēnas, Žana Lika Melanšona, Eduāra Filipa un Rafaela Gliksmaņa stratēģiskie aprēķini.
ES budžets un valsts finanses
Pēc Politico vērtējuma, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs varētu ietekmēt vienošanos par ES budžetu, taču viņu rīcības brīvību ierobežo iekšpolitiskais spiediens. Konservatīvais līderis un prezidenta amata kandidāts Burūno Retajo 13. oktobrī paziņoja, ka Francijai vajadzētu panākt atlaidi savā iemaksā ES, jo valsts publiskās finanses ir smagā stāvoklī.
Britānijas jautājums
Bijušais Eiropas Komisijas loceklis un Francijas premjerministrs Mišels Barnjē, kurš vadīja Brexit sarunas, 20. oktobrī teica: ja Lielbritānijas premjers Endijs Bērnhems centīsies atgriezties ES, britiem būs jāņem vērā nosacījumi. Viņa vārdiem, Lielbritānija būtu laipni gaidīta, taču ar nosacījumiem. Barnjē pieļāva, ka šādam solim nepieciešama sabiedrības piekrišana.
