Le Pēna sāk prezidenta vēlēšanu kampaņu pēc nemieriem Francijā
Francijas galēji labējā politiķe Marina Le Pēna svētdien Orleānā sāk prezidenta vēlēšanu kampaņu, dienu pēc tam, kad dzīves dārdzības protesti valstī atkal pārauga vardarbībā. Aptaujas viņu rāda kā līdzšinējo līderi.
Francijas galēji labējā politiķe Marina Le Pēna (Marine Le Pen), kas kandidē uz valsts prezidenta amatu, lai pēc sešiem mēnešiem nomainītu pašreizējo prezidentu Emanuelu Makronu, svētdien Orleānas pilsētā teiks pirmo kampaņas runu. Tas notiek dienu pēc tam, kad visā valstī notikušie protesti pret dzīves dārdzību atkal izraisīja nekārtības. Aptaujās Le Pēna ir līdere, un analītiķi uzskata, ka viņai par labu strādā nedēļām ilgā nestabilitāte valstī.
Sestdienas protesti
Sestdien lielajās Francijas pilsētās pret dzīves dārdzības kāpumu gājienos devās vairāk nekā 400 000 cilvēku. Sadursmes sākās, kad no demonstrācijām atdalījās maskētu protestētāju grupas. Policija aizturēja vairāk nekā 1300 cilvēku. Iekšlietu ministrs Loerāns Nunjezs (Laurent Nuñez) lielu daļu vardarbības piedēvēja „ultrakreisajiem” ekstrēmistiem. Līdzīgi protesti bija arī nedēļu iepriekš, un tiem priekšā bija četras nedēļas studentu demonstrāciju par skolu sliktā stāvokli.
Kampaņas sākums Orleānā
Le Pēna uzrunās 10 000 savas partijas Nacionālās apvienības (RN) biedru. Partija iestājas pret imigrāciju un pārstāv nacionālistiskas nostādnes. Politiķe Makrona centristu valdību apsūdz vājumā pret vardarbīgiem protestētājiem. Sestdien Orleānā pret viņu un RN gāja arī pretdemonstranti ar antifašistiskiem saukļiem: policija lēsa dalībnieku skaitu uz 13 000, organizatori – uz divreiz vairāk. Svētdienai izsludināta vēl viena antifašistiska akcija.
Le Pēna solījusi, ja uzvarēs divu kārtu vēlēšanās aprīlī un maijā, mazināt dzīves dārdzību, ierobežojot mājsaimniecību enerģijas rēķinus, samazinot nodokļus un apcērpot Francijas iemaksas Eiropas Savienībā. Viņa kritizē NATO un Francijas atbalstu Ukrainai.
Aptaujas un nākamie soļi
Ipsos aptauja liecina, ka Le Pēna pirmajā kārtā varētu iegūt 32–34% balsu. Vairākums aptaujāto uzskata, ka par krīzi atbild valdība. Arī nākamajam prezidentam būs ierobežotas iespējas tērēt, jo Francijas parāds un budžeta deficīts jau pārsniedz ES robežas. Dzeltenās vestes aicina uz jaunu protesta dienu nākamajā sestdienā, bet arodbiedrība CGT aicina uz streikiem no 5. novembra.


