Le Penas kandidatūra 2027. gada vēlēšanām sagrauj Briseles cerības uz mērenāku pēcteci
Marina Lepēna oficiāli paziņojusi par dalību 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās, izbeidzot Briseles cerības, ka vietu varētu atdot Žordanam Bardelam, kuru daži uzskatīja par pragmatiskāku.
Marina Lepēna otrdienas vakarā paziņoja par savu ceturto kandidatūru Francijas prezidenta vēlēšanām, kliedējot Briseles amatpersonu klusās cerības, ka viņa varētu atkāpties par labu jaunākajam un potenciāli pieņemamākajam partijas biedram. Paziņojums izskanēja dienā, kad Lepēnai tika piespriests mājas arests ar potītes monitoru, taču viņa uzsvēra savu apņēmību sacensties.
Briselē daļa likumdevēju un ierēdņu bija cerējuši, ka Nacionālās apvienības līderis Žordans Bardela varētu būt mazāk destruktīvs Eiropas Savienībai. Viņš tiek raksturots kā pragmatiskāks un mazāk ideoloģisks nekā Lepēna, īpaši ekonomikas jautājumos, un nekad nav solījis atcelt Eiropas Komisiju vai izstāties no eirozonas. Tomēr analītiķi brīdina, ka jebkura Nacionālās apvienības uzvara nozīmētu radikālas pārmaiņas Francijas attiecībās ar ES.
Sociālistu un demokrātu grupas vadītāja Iraksa Garsija preses konferencē norādīja, ka cīņa būs pret galēji labējo draudiem. Savukārt latviešu eiroparlamentārietis Ivars Ījabs atzina Bardelas talantu, taču uzsvēra viņa skepticismu pret NATO, kas varētu vājināt aliansi. Arī citi deputāti, piemēram, horvātiete Željana Zovko, atzīmēja, ka Bardela, visticamāk, nekļūs par tādu ES atbalstītāju kā Itālijas premjerministre Džordža Meloni, un Nacionālās apvienības uzvara varētu iezīmēt Eiropas projekta beigas.
Lai gan Briselē valda bažas, daļa konservatīvo politiķu, piemēram, Patriks Jaki, pauda atvērtību sadarbībai ar abiem līderiem, ja tie veicinās reālas pārmaiņas Eiropā.
