Lepēna: gatava doties uz Kijivu pie Zelenska, taču Francija Ukrainu finansēt vairs nespēs
Francijas prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna telekanālam CNews teica, ka ir gatava ierasties Ukrainā uz sarunu ar Volodimiru Zelenski, bet finansiālo palīdzību nesolīja. Militāro atbalstu viņa neplāno atcelt.

Francijas nacionālkonservatīvās partijas Nacionālā apvienība (RN) prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna paziņojusi, ka ir gatava ierasties Ukrainā un tikties ar tās prezidentu Volodimiru Zelenski, lai pārrunātu Francijas atbalstu Kijivai. Intervijā telekanālam CNews viņa gan atkārtoja, ka valsts vairs nespēj finansēt Ukrainu. Jautājums ir aktuāls, jo aptauja liecina, ka Lepēna varētu uzvarēt Francijas prezidenta vēlēšanās, kas gaidāmas nākamā gada aprīlī.
Sarunām atvērta, naudu nesola
Lepēna uzsvēra, ka viņai nav nekā personiska pret Zelenski un jautājumu var apspriest, kad vien viņš to vēlēsies. Uz jautājumu, vai būtu gatava braukt uz Ukrainu, viņa atbildēja: "Ja mani uzaicinās."
Viņa teica, ka Francijai vairs nav finansiālu iespēju sniegt palīdzību, kas līdz šim izmaksājusi sešus miljardus eiro gadā, un piebilda, ka to saka ar skumjām. Militāro palīdzību Lepēna atcelt neplāno: tā turpināsies, iespējams, aprīkojuma veidā.
Šomēnes veikta aptauja rāda, ka viņa varētu uzvarēt gan vēlēšanu pirmajā kārtā, gan otrajā kārtā pret jebkuru pretinieku.
Zelenskis lūdz vēl 70 miljardus eiro
Piektdien Eiropadomes sēdē Zelenskis paziņoja, ka karš Ukrainai nākamgad izmaksās 155 miljardus eiro un tai no Eiropas ir vajadzīgi vēl vismaz 70 miljardi eiro aizsardzībai, ieročiem un noturībai. Viņš brīdināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs karu paildzināt, un aicināja nemazināt sankcijas pret Krieviju.
Ukrainas līderis arī prasīja Eiropai aizsargāt visus iesaldētos Krievijas aktīvus un atrast mehānismu to izmantošanai Ukrainas atbalstam. Pretējā gadījumā, viņaprāt, Krievija varētu tikt pie šiem līdzekļiem un tērēt tos kara finansēšanai.
Preses konferencē Zelenskis sacīja, ka Eiropa ir vienota atbalstā Ukrainai un apzinās riskus. Viņš minēja Krievijas dronu iebrukumus ES valstu gaisa telpā un sabotāžas mēģinājumu Leipcigā, kā arī uzsvēra, ka runa nav par atkāpšanos no Donbasa, bet par Ukrainas valsts pastāvēšanu.
Zelenskis arī stāstīja, ka ASV nav piekritušas kompromisa priekšlikumam, kura rezultātā Ukraina varētu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

/nginx/o/2026/09/14/17918605t1hb0d2.jpg)