Līča valstis pastiprina represijas pret Irānas triecienu dokumentēšanu
Kopš konflikta sākuma 28. februārī Irāna regulāri uzbrūk ASV militārajām bāzēm Persijas līča reģionā. Līča valstis, cenšoties slēpt uzbrukumu ietekmi, arestējušas vairāk nekā 1000 cilvēku, atņēmušas pilsonību un noliegušas trāpījumus, neskatoties uz pretējiem pierādījumiem.
Saskaņā ar FRANCE 24 Observers izmeklēšanu, Persijas līča valstis īstenojušas represīvu politiku pret ikvienu, kurš dokumentē Irānas uzbrukumu sekas. Kopš kara sākuma 28. februārī Irāna atkārtoti atbildējusi uz ASV un Izraēlas uzbrukumiem, mērķējot uz ASV militārajām bāzēm sabiedrotajās valstīs: Bahreinā, Kuveitā, Saūda Arābijā, Katarā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Jordānijā.
Amnesty International dati liecina, ka šajās valstīs arestēti vairāk nekā 1000 cilvēku. Piemēram, Bahreinā vien nedēļas laikā no 20. līdz 26. maijam apcietināti vairāk nekā 300 cilvēku, un vismaz 34 notiesāti ar cietumsodu no 3 līdz 10 gadiem par fotogrāfiju vai video ievietošanu Instagram. Kuveitā no aprīļa līdz maijam vairāk nekā 200 cilvēku saņēmuši nosacītus vai reālus cietumsodus līdz 10 gadiem. AAE martā arestēti 375 cilvēki, un policija veikusi durvju klauvēšanas reidus, pārbaudot telefonus.
Represijas ietver arī pilsonības atņemšanu. Bahreina paziņojusi, ka atņēmusi pilsonību 69 cilvēkiem par "simpātijām pret Irānas uzbrukumiem". Kuveita atņēmusi pilsonību vairāk nekā 1000 cilvēkiem bez paskaidrojumiem.
Vienlaikus valdības apgalvo, ka pārtvērušas uzbrukumus, lai gan pieejamā satelītattēlu un aculiecinieku informācija liecina par pretējo. Piemēram, Bahreinas valdība apgalvoja, ka pārtvērusi Irānas bezpilota lidaparātu uzbrukumu 10. jūnijā, taču FRANCE 24 geolokācija apstiprināja triecienu ASV radaru instalācijai Al-Dukhan kalnā. Līdzīgi, Eiropas Sentinel-2 satelītattēli liecina par tiešu trāpījumu ASV bāzei Al Udeid Katarā, kaut arī Katara un Pentagons oficiāli neapstiprināja uzbrukumu.
Reģionālais pētnieks Mahmouds Šalabijs no Amnesty International norāda: "Līča valstis vēlas aizsargāt savu tēlu kā drošas patvēruma vietas un investīciju galamērķus. Tās izmanto karu kā ieganstu, lai paplašinātu jau tā esošos vārda brīvības ierobežojumus." Arī ASV administrācija esot slēpusi patieso uzbrukumu apmēru un ievainoto karavīru skaitu.
Žurnālisti un pētnieki tagad lielā mērā paļaujas uz retiem, riskantiem tiešsaistes video, zemākas izšķirtspējas Eiropas satelītiem un Irānas vai Ķīnas uzņēmumu sniegtiem attēliem, jo ASV aizliegusi satelītattēlu uzņēmumiem sniegt atjauninātus reģiona attēlus.
