Lielbritānija izmantos Ukrainas kaujaslauka datus, lai apmācītu AI sensitīvu objektu aizsardzībai
Londona un Kijeva noslēgušas vienošanos, kas ļaus Lielbritānijai izmantot Ukrainas kaujaslauka datus AI modeļu apmācībai, kuri paredzēti aizsardzības objektu, dzelzceļu un enerģētikas infrastruktūras drošībai. Sistēmu vispirms testēs kādā Apvienotās Karalistes militārajā objektā.
Lielbritānijas valdība un Ukraina ir vienojušās par sadarbību, kas ļaus izmantot Ukrainas Avengers AI laboratorijas kaujaslauka datus, lai apmācītu mākslīgā intelekta sistēmas, kas paredzētas protestētāju un naidīgu valstu darbību atklāšanai pie kritiskās infrastruktūras objektiem. Tā ir pirmā šāda veida vienošanās Apvienotajā Karalistē, un pieeju datiem pēc Aizsardzības ministrijas apstiprinājuma varēs saņemt arī privāti uzņēmumi.
Projektu vispirms testēs kādā Lielbritānijas aizsardzības objektā, izmantojot AI optimizētus sensorus, kas iebūvēti zemē novietotos optiskās šķiedras kabeļos un spēj atšķirt dažāda veida kustību. Ja tehnoloģija izrādīsies efektīva, valdība plāno to izmantot arī lidostās, cietumos, dzelzceļos un enerģētikas objektos.
Konteksts saistībā ar drošības incidentu
Iniciatīva seko pēc pagājušā gada jūnija incidenta, kad aktīvistu grupa Palestine Action ar skūteriem iekļuva RAF Brize Norton bāzē un ar krāsas aerosoliem sabojāja divus militāros gaisa kuģus, pirms tam netraucēti pametot teritoriju. Šis gadījums bija par pamatu grupas turpmākai aizliegšanai.
Pagaidu projekti jau apstiprināti trim Lielbritānijas AI uzņēmumiem — Sintela, Mind Foundry un Skyral. Bristolē bāzētais Sintela nesen noslēdzis 35 miljonu dolāru vērtu līgumu ar ASV administrāciju par novērošanu pie ASV-Meksikas robežas.
Partnerība nozīmē, ka jaunās Lielbritānijas drošības sistēmas varēs apmācīt, izmantojot četru gadu bezpilota lidaparātu operāciju datus, triecienmisiju video materiālus un lidojumu profilus, kas lielā mērā saistīti ar Krievijas sabotāžas mēģinājumiem pret Ukrainas infrastruktūru. Šāds datu apjoms ir ievērojami plašāks nekā līdz šim pieejamie, galvenokārt atklātā pirmavotā balstītie dati.
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnhems teica, ka sadarbība ļaus Lielbritānijas uzņēmumiem apvienot savu AI pieredzi ar Ukrainas kaujaslauka datiem, stiprinot valsts drošību un infrastruktūras aizsardzību. Aizsardzības sekretārs Vess Stritings uzsvēra, ka Ukraina virza aizsardzības inovāciju robežas, pretojoties Krievijas iebrukumam.
Jūniversitātes koledžas Londonas datorzinātņu profesors Stīvens Mērdoks pauda skepsi par tehnoloģijas jauninājumu pakāpi, norādot, ka kustības noteikšana ar optiskās šķiedras sensoriem pastāv jau vairākas desmitgades, taču atzina, ka Ukrainas dati var būt vērtīgi saistībā ar jaunām apdraudējuma formām, piemēram, dronu izmantošanu.
