Lielbritānija nākamajos četros gados aizsardzībai tērēs gandrīz 300 miljardus mārciņu
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis par ievērojamu aizsardzības budžeta palielinājumu, kas nākamajos četros gados sasniegs gandrīz 300 miljardus mārciņu, lai modernizētu bruņotos spēkus un pastiprinātu dronu un autonomo sistēmu iegādi.
Lielbritānija nākamo četru gadu laikā plāno tērēt gandrīz 300 miljardus mārciņu (aptuveni 348 miljardus eiro) aizsardzībai, otrdien paziņoja premjerministrs Kīrs Stārmers. Viņš norādīja, ka kopējais aizsardzības budžets tiks palielināts par 15 miljardiem mārciņu, sasniedzot minēto summu.
Stārmers, kurš jau paziņojis par atkāpšanos no Leiboristu partijas līdera amata, bet premjera pienākumus pildīs līdz pēcteča iecelšanai, šo soli skaidroja ar mainīgo drošības situāciju pasaulē. Viņš uzsvēra, ka tas ir lielākais aizsardzības izdevumu pieaugums kopš Aukstā kara beigām un ka valsts drošība ir cieši saistīta ar ekonomisko drošību.
Šodien plānots publiskot ilgi gaidīto Aizsardzības investīciju plānu, kurā iekļauts vairāk nekā piecu miljardu mārciņu ieguldījums bruņoto spēku apgādāšanai ar droniem un autonomajām sistēmām. Plāns paredz attīstīt dažādas spējas, sākot no sarežģītiem autonomiem mīnu meklēšanas droniem līdz maziem taktiskajiem un vienvirziena uzbrukuma droniem.
Investīciju plāna publicēšana ir vairākkārt atlikta domstarpību dēļ starp Finanšu ministriju un militārajiem līderiem. Šomēnes no amata atkāpās aizsardzības ministrs Džons Hīlijs, norādot, ka plāns nav pietiekams un padara valsti mazāk drošu. Stārmers tomēr pauda pārliecību, ka plāns kalpos par pamatu turpmākajam darbam neatkarīgi no tā, kurš viņu nomainīs.
Aizsardzības ministrija atzīmēja, ka kari Ukrainā un konflikts, kas saistīts ar Irānu, pierādījuši robotu un dronu plašo izmantošanu kaujas laukā. Ukraina mēnesī izmanto ap 200 000 dronu, bet ASV, Izraēlas un Irānas konflikta laikā katru dienu tika palaisti 700 trieciendroni.
ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis, lai NATO dalībvalstis līdz 2035. gadam aizsardzībai tērētu 5% no IKP. Stārmers norādīja, ka jaunais plāns palielinās Lielbritānijas aizsardzības izdevumus līdz 4,2% no IKP, kas ir mazāk nekā militāro līderu prasītie 28 miljardi mārciņu.
