Lielbritānija un 11 citas valstis ievieš tirdzniecības aizliegumu Izraēlas apmetnēm

Lielbritānija kopā ar 11 citām valstīm, tostarp Franciju, Spāniju un Kanādu, paziņojusi par tirdzniecības aizliegumu ar Izraēlas apmetnēm okupētajā Rietumkrastā. Izraēlas reakcija bija ātra un asi negatīva, liecinot, ka šis solis tiek uzskatīts par nozīmīgu politisku pavērsienu.

Izraēla slēgusi Lielbritānijas konsulātu Austrumjeruzalemē, kas apkalpoja Rietumkrastu un tieši strādāja ar Palestīniešu pašpārvaldi Rāmā. Britu pārstāvji izslēgti arī no starptautiskā Gazas atbalsta centra, kas pagājušajā gadā izveidots, lai koordinētu stabilizācijas un palīdzības pasākumus Gazas joslā. BBC analītiķis Pols Adamss norāda, ka šīs Izraēlas darbības ir ļoti naidīgas.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Eds Milibends paziņojis, ka valdības ekonomiskās attiecības atspoguļos Starptautiskās tiesas 2024. gada atzinumu, ka izraēliešu klātbūtne okupētajās teritorijās ir nelikumīga. Aizliegums attiecas ne tikai uz precēm, bet arī uz uzņēmumiem, kas sniedz apmetņu celtniecības, infrastruktūras vai finanšu pakalpojumus. Tāpat ieviesti ierobežojumi ieroču pārdošanai, kas būtiski veicina okupāciju. Šis solis ir tālāks, nekā daudzi gaidīja.

Milibends, kurš sevi dēvē par lepnu britu ebreju un nelokāmu Izraēlas atbalstītāju, runājis neierasti skarbi. Viņš norādījis, ka kolonistu terorisms ir plaši izplatīts un ka Izraēlas valdība piever acis uz palestīniešu etnisko tīrīšanu atsevišķos Rietumkrasta rajonos. BBC vērtējumā Lielbritānijas un Izraēlas attiecības šobrīd ir zemākajā punktā gadu desmitos.

Lai gan daļa izraēliešu kolonistu uzskata par problēmu, daudzi nepiekrīt, ka apmetnes ir nelikumīgas. Palestīniešu ārlietu ministrija atzinīgi novērtējusi valstu lēmumu, taču aicinājusi uz steidzamiem un konkrētiem pasākumiem. Lielbritānijas palestīniešu vēstnieks Husams Zomlots to nodēvējis par pagrieziena punktu attiecībās, sakot, ka drosmīgie soļi var pavērt ceļu Palestīnas neatkarībai uz 1967. gada robežām ar Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu. Tomēr viņš apzinās, ka 59 gadus ilgā okupācija nav beigusies un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izredzes joprojām ir niecīgas.

Vienīgajai valstij ar pietiekamu ietekmi – ASV – pagaidām nav vēlmes ierobežot Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu apmetņu plānus. 1991. gadā prezidents Džordžs H. V. Bušs un valsts sekretārs Džeimss Beikers draudēja liegt Izraēlai 10 miljardus dolāru aizdevuma garantiju, lai piespiestu toreizējo premjeru Izaku Šamiru nefinansēt apmetnes, taču Donalds Tramps šādu spiedienu nav izdarījis. ASV vēstnieks Maiks Hakabijs ir dedzīgs kristīgais cionists, kurš uzskata, ka Rietumkrasts Dieva apsolīts ebrejiem, tāpēc Lielbritānijas un tās sabiedroto lēmums nostāda tos ne tikai pret Izraēlu, bet arī pret tās galveno atbalstītāju Vašingtonā.